Stāsts par automātu
Sakarā ar to, ka tuvojas mēneša beigas un tām līdzi dažādu pakalpojumu sniedzēju roklaižas rēķinu izskatā grib no manis izsūkt pēdējo dzīvību, nolēmu sarūpēto naudiņu iemaksāt Hansabankas, atvainojiet — Swedbankas, naudas iemaksas automātā.
Cēlu mērķu vadīts devos ceļā.
Nonācis filiālē, kur jābūt šim tehnikas brīnumam, secinu, ka tas ir pārvērties par robotu no kādas fantastikas filmas un tam pa zarnām vandās maza auguma ūsains vīrelis. Nu neko. Parakņājos atmiņas šuplādēs un atminējos, ka ne tik tuvajā, bet arī ne tik tālajā universālveikalā Maxima ir manīta šī ierīce. Domāts - darīts. Staigāt man patīk, tad visādas labas domas var izdomāt, bet tarakāni sadevušies kājiņās griež kadriļu.
Nokļuvis ne tik tālajā, bet ne tik tuvajā veikalā konstatēju, ka atmiņas šuplādes ar mani ir izspēlējušas ļaunu joku, vai arī Hansabankas, atvainojiet — Swedbankas, protams, iemaksas automāts ir pazemināts amatā uz prastu ierindas izmaksas automātu. Nu neko. Iešu atpakaļ uz pirmīt apmeklēto filiāli, mazums tur ūsainais vīrelis beidzis operāciju un automāts būs darba kārtībā. Turklāt, staigāt man patīk, tad visādas labas domas var izdomāt, bet tarakāni... . Nu jūs jau zināt.
Filiālē, protams, nekāds automāts nedarbojās. Pareizāk sakot darbojās, bet, kā Latvijas Balzāma veikals pēc 22:00, bija slēgts. Un tajā brīdī, kad biju tuvu izmisumam, virs mana skūtā paura iedegās spuldzīte, jo atcerējos, ka makā ir kartiņa ar konta numuru, un es arī bez pases varu glītajai bankas darbiniecei palūgt veikt naudas ieskaitīšanu kontā. Manā kontā.
Bet tagad ir cita problēma. Kamēr šo visu rakstīju, es aizmirsu galveno domu, kuru gribēju jums teikt.
Lai vai kā, veikalā Maxima Piebalgas Mednieku torpēda maksā 1.39 LVL, un tas, lai gan cits stāsts, ir patīkams.