Tā gan
Esmu atsācis lietot kafiju. Jau otro dienu tukšoju spēcīgas espresso krūzes.
Bet ne jau šis ir tas satraucošākais fakts, ko gribēju jums pavēstīt. Proti, kafijas iespaidā vai rudens ekvinokcijas tuvošanās dēļ, piepeši radās iedvesma kaut ko uzrakstīt. Kaut ko vairāk par trīs teikumiem un septiņām pieturzīmēm. Vairāk par trīs burtiem uz sienas vai "hehehee" kādam komentārā.
Un sadzirdēju mūzas spārnu vēzienus virs galvas, pirkstos sajutu apņēmības tirpas un ar prieka pilnām acīm tvēru pēc spalvas, jo burti nav virknēti vairāk kā mēnesi, kad sapratu — rakstīt ta īsti nav par ko.

Tagad sēžu domīgs, lūru uz krūzi un saprotu, ka labākais ko varu darīt ir iet uzpīpēt.