Otrkārt
Dārgie līdzpilsoņi. Es atsakos ticēt, ka lielai daļai no jums regulāri piemirstas aizgriezt gāzi plītij, izslēgt gludekli, uz divām dienām aizmirst par bērnu dārziņā vai kavēt tikšanos ar mīļāko.
Nu es atsakos ticēt un punkts, tāpēc man ir nesaprotama tā triekšanās pāri ielai pie sarkanās gaismas. Redzot to, kā vecs vai jauns, bailīgi lūrot pa malām, steberē pāri ielai pie sarkanā signāla, es palieku dikti nervozs un viegli aizkaitināts. Sagaidīt tādu drosminieku otrā ielas pusē, kad viņš viss tāds laimīgs par savas vienas vienīgās dvēselītes saglabāšnu pārvilcies un atvelk elpu, gāzt pa spurslām tā, ka otreiz neprasīs.

Nav jau tā, ka man briesmīgi traucē tādi tipiņi, tikai es uzskatu, ka kārtībai jābūt. Kārtībai! Zaļš - ej, sarkans - stāvi. Pagaidīs 1/2 minūti, nu minūti, un nekas nenotiks. Pasaule būs turpat un pat ja nebūs, tad tas jau paliek galīgi mazsvarīgi.

Kārtībai jābūt! Kārtībai!