Aiztecēju uz bodi pēc ceturtā, tā vīna. Un laukā tas gaiss. Tas gaiss smaržoja pēc tāda pirmsziemas gaisa. Tāda dzestra, aukstumu un siltumu vienlaicīgi nesoša gaisa.

Un tad, iznākot no bodes, man gribējās atsēsties uz pagalma soliņa, aizsmēķēt, pēc sentēvu metodēm atkorķēt vīnu un izsmaržot visu to gaisu, kas ārā. Taču vējš gaudoja aiz stūra, un es nobijos, ka viņš man piepūtīs pilnas ausis muļķību.