Par sieviešu dienu.
Pirms vairākiem gadiem jūsu priekšteces panāca tik nepieciešamo vienlīdzību. Redz gribējās viņām gaterī strādāt, grāvjus rakt, un sēdēt pie barankas traktoram. Vēl viņas gribēja balsot, un tikt iebalsotas.

Šādā veidā tika iedarbināts mehānisms laika bumbai, kuras sprādziena rezultātā mūsu valdībā ir tādas vibrējošas super politiķes kā Kantāne, Rugāte u.c.
Turklāt, pēdējā no viņām, karojošā pretsmēķēšanas aktīviste, ar saviem likumprojektiem ir novedusi mūs, smēķējošos ļaudis, tuvu nervu sabrukumam. Nevaram vairs ieiet jebkurā krogā, un izpīpēt nāvējošo cigarešu devu.

Tātad, šaize sākās jau tālajā 1908. gadā.

Un tad vēl es nesaprotu kāda rutka pēc man būtu jāapsveic sētniece Marina, konduktore Zinaida, un pārdevēja Aļona. Seksu man no viņām nevajag, un ja tā padomā, tad man vispār no viņām neko nevajag. Es nemēdzu apsveikt taksistu Žani tikai tāpēc, ka viņš ir taksists un dara savu darbu.
Gribējāt vienlīdzību — dabūjāt. Ar ko man jūs apsveikt?