Par dzīvi grūto
Nu tad biedzot mani padzīvojušie kauli ir saguruši tiktāl, ka atsakās manas miesas pārvietot uz kantori. Bet tas ir mazsvarīgi.

Keivs! Keivs! Keivs! Tas bija svarīgi, tas bija nozīmīgi, tas bija prātam neaptverami, tas bija pisec! Ja nebūtu jāapmeklē vēl pāris koncerti, es ar lielāko prieku pabraukātos līdzi Nikam (man viņš tagad čoms baigais, es tak desmit metrus no šamā stāvēju), un apmeklētu vēleiz to pašu performanci. Henry Lee - ar grūtībām atpazīstama, bez grūtībām «paķēra». Manuprāt tas bija vakara gabsis.

Īsāk sakot, šis bija gada notikums (vismaz pagaidām).

Nu jā, kā izrādās, piecu minūšu gājienā no mājām ir «nočņiks» (Ņiks Keivs, nočŅIKS, kaut kādi ņiki visapkārt). Balzāmu gan nepārdod, taču dienišķo dziru var atrast gandrīz ikviens. Svaigi spiesta burkānu sula laikam nav, taču nezinu - neprasīju. Bet arī tas ir mazsvarīgi. Keivs! Keivs! Keivs! Tas bija svarīgi, tas bija nozīmīgi, tas bija prātam neaptverami, tas bija pisec!