Sev ķeksītim.
Mēģināju formulēt, kas ir kompozīcija, simetrija, asimetrija, dominante, ritms un līdzsvars vizuālajā mākslā, taču tika secināts, ka bez vizuāliem uzskates materiāliem definīciju dot ir praktiski neiespējami.
Kompozīcija.Kompozīcija ir dažādu elementu prioritāšu izvērtēšana un izvietošana, lai objektu izkārtojums būtu sabalansēts, un radītu vēlētās sajūtas darba (fotogrāfijas, gleznas) apskatītājam.
Simetrija.Simetrija ir ģeometrisku formu, un citu reālu vai konceptuālu objektu pielīdzināšana otram.
Piemēram, divi kvadrāti, kuru visas astoņas malas ir vienādas (šeit būtu jāpadomā precīzāks formulējums), tie būtu simetriski kvadrāti. Simetrija veidojas tad, ja objekts tiek škelts uz pusēm, radot divas identiskas daļas. Šādas daļas var uzskatīt un saukt par simetriskām.
Ja mēs paņemtu baltu papīra lapu, parlocītu uz pusēm, atlocītu atpakaļ, vienā pusē ar krāsām uzzīmētu smaidīgu saulīti, ātri aizveram lapu, atkal atveram, un lapas otrā daļā, mēs redzētu tādu pašu saulīti. Šis saulītes būtu simetriskas. Tas būtu , kā pamatdefinīcija.
Simetriju vajag ievērot, piemēram, zimējot cilvēku. Piemēram, degunam jābūt pielīdzinātam galvai,lai deguns nebūtu par mazu, vai par lielu. u.t.t.
Asimetrija.Asimetrija, jeb simetrijas pretstats, ir kompozīcijas veids, kad projekta viena daļa neatspoguļo otru, taču neizjauc kopīgās ainas harmoniju. Asimetrija ir simetrijas pretstats.
DominanteKompozicijas sastāvdaļa. Daļa kura ir uzsvērtākā. Elements, kurš nes vislielako vizuālo svaru. Spēcīgakais, svarīgākais objekts darbā. Dominante var būt gan krāsa, gan līnija. Forma, vai struktūra. Tas ir "centrālais punkts" darbā.
Līdzsvars - balanssBalanss ir projektēšanas/zīmēšanas princips. Tā galveinais uzdevums ir izvietojot elementus radīt stabilitātes sajūtu darbā. Balanss būtu viduspunkts/vidusceļs starp dominējošo priekšmetu un fonu. Darbību un statiku. Balanss kompozīcijā rada harmoniju starp elementiem, kas redzami darbā. Balanss var būt gan simetrisks, gan asimetrisks, taču vienmēr būs jūtams līdzsvars starp formām, ķermeņiem, elementiem.
Ritms.Princips, kurš balstās uz elementu regulāru atkārtošanos, radot skatienu un izjūtu kustību. Nereti tiek sasniegts ar uzmanīgu viena elementa atkārtotu izvietošanu, kas vērotāja skatam liek ātri , vai gludi pāriet no viena objekta pie nākamā. Katra darbā var izķirt trīs ritmu virzienus : līnijas, krāsas un formas ritms. Šīs trīs komponentes veido kopīgu mākslas darba ritmu.