Šodien bijām Carnikavā, pie jūrjas uzreiz aiz prominādes.

Īsumā situācija, kas risinājās, kad izgājām pludmalē – kaut kur krietnu gabalu no krasta un ceturtā sēkļa redzams zilgans pūslis, un viņa virzienā kāds vai nu peld ar domu glābt, kas nu glābjams, ja uz pūšļa kāds ir, vai arī pats no tā pūšļa peldus cenšas tikt krastā. Gabals tiešām tāds, ka redzēt tur jau vairs neko nevar.
Ļaudis, sakarsētajās smiltīs mēģina kaut ko saskatīt – kurš virs acīm pieliktu plaukstu, kurš ar mobilo ierīci cenšoties zūmot (mhm). Un tad, kāds no skatītājiem izrādīja īpaši pārdomātu entuziasmu – paņēmis tādu pašu bērnu peldriņķi, tikai rõzā, nolēma doties tajā tālumā ieviest kārtību.

Rezultātā, pēc kādām minūtēm pie zilā pūšļa piepeldēja motorlaiva un savāca to pirmo, un varbūt vēl kādu – nezinu, bet rõzā pūšļa pavēlnieks tikmēr arī bija ticis tādā gabalā, ka atpakaļ tikt pašam vairs nav jaudas, jūrai to dzenot arvien dziļāk un vējam labvēlīgā virzienā.

Pēc vēl kādām minūtēm un sirēnu gaudošanas, ieradās otra glābēju laiva, lai savāktu rõzā pūsli ar visu brašuli.

Stāvēju, vēroju un netapu gudrs, kurš tur varonis, kurš duraks, kā pats būtu rīkojies, ja visā šajā uzvedumā būtu iesaistīts no paša sākuma...