Es vot te lasu riņķī un ap riņķi, tak nebeidz šķist, ka dažiem, kuriem te visādas permanentās grūtsirdības un pieraksti pie psiholõgiem, tupa dzīve ir nevis grūta, bet gan kusls dzīvesveids un pārāk daudz brīvā laika.
Ā, un vēl pieradums nīdēt!
Bet tad, kad kas jādara, tad puņķi, asaras, depresija un vizītes pie SPECIĀLISTA, jo esmu savādāks/savādāka. Un atpisies – man bērnība grūta, dzīve grūta un kaķis šķauda!