bija tiešām vērtīgi, paldies (tas gadījumā, ja mans skābais ģīmis un iedzimtais ieradums nespēt pārspļaut neko prātīgu pār lūpu, par to neliecināja). ir skaidra pirmā nojauta, kur, kā, pie kā un kādā virzienā. citādi instruēšanas mēģinājumi mājās mani dzina vieglā izmisumā. tagad ir cerība kaut ko arī iepraktizēt, ja tik izdosies atcerēties.

ja varu ko ieteikt, tad domāju, ka nodarbībās noderētu pātadziņa, tīri tādai uzskatāmai referencei un trenējamo subjektu disciplinēšanai, citādi tu esi pārāk jauks un laipns, bet visādi citādi esmu ļoti priecīgs un pateicīgs.

(un tad es vēl bonusā tiku pie iespējas pašapziņas atjaunošanai pāris reizes uzvarēt galda tenisā un tad vēl pasēdēt pirtī kopā ar trim raženām kundzītēm, kas pamācīja, ka, lai diena izdotos, katru rītu sev pusstundu jāatkārto “kāda es esmu gudra un skaista”, vienvārdsakot, izdevies vakars)