Tātad, īsumā par vakardienas Keivu — mēs visi paliekam veci.
Saldsērīga nopūta

Citās ziņās.
Sapratu, ka mode jaukt vienā katlā angļu un latviešu valodu nav pārgājusi. Tieši otrādāk, viņa ir pletusies plašumā un augusi augumā. Tas ir pilnīgs pizģec, es jums teikšu, jo nupat vairs nesapratu kādā valodā tur tie pāris bāleliņi, kuri centās noorganizēt "ievadu" pirms filmas, runāja.

Tad vēl novēroju, ka ir atsevišķa ļaužu kategõrija, un parasti tās kā likums ir meitenes, kurai šķiet, ka viņi ir vienīgie cilvēki šajpus Himalajiem, kuri saprot jokus. Tad nu šis fakts ir jāatzīmē ar skaļām zvaigām pa visu zāli.

Lūk, nu un šīs lietas man riebj vairāk, kā siera popkorna tūta blakussēdētāja rokās.

Un vispār tas jūsu Rīgas centrs ir palicis par ellīgāko elli manā saprašanā. Tīrās šausmas!

P.S.
Šeit seko apsveikumi un rokas spiedieni visiem Mārtiņiem!