as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - vēl mokas

nikons ir dārgāks un, ja tev liekas, ka atšķirības nav, tad ņem canon. Paskaties internetā, kādas īpašības katrai markai ir specifiskas. Cik atceros no laikiem, kad es skatījos, canon ir saprotama operēšana ar pieejamām funkcijām, tas strādā ātri un klusi, bet es to salīdzināju ar olympus, kurš manā gadījumā uzvarēja, jo ir labāka putekļu nokratīšanas sistēma.

(Reply) (Thread)

a tā putekļu nokratīšanas sistēma ir svarīga? man kanons ir ~ gadu, es to atputekļošanu šad tad palaižu manuāli, bet īsti vajadzība līdz šim nav bijusi.

(Reply) (Parent)

jā, kā šī līmeņa aparāti viņi ir līdzīgi.

canonam vēl atšķirībā no nikona arī sākuma līmeņa kamerās (tātad arī 1000d) ir spoguļa pacelšanas funkcija, kas drusku palīdz bildējot makro un citas lietas, kur svarīgi, lai kamera pēc iespējas neizkustās.

svarīgāk droši vien ir saprast, vai tu sākumā gribēsi iztikt ar vienu objektīvu (sounds reasonable) un kāda ir tava orientācija fotografējot.



proti. katram objektīvam ir 3 būtiskākie parametri: zoom range, ātrums jeb gaišums un bildes kvalitāte, ko tas spēj sasniegt.

* zoomošanas iespēja -- jo lielāks iespējamais zoom diapazons, jo grūtāk objektīva lēcu sistēmai panākt kvalitatīvu bildi. visasākās un kvalitatīvākās bildes parasti ir vispār nezūm objektīviem (t.s. prime objektīvi -- kā vecajās Smenās utt).

Tas ir būtībā vienīgais iemesls kāpēc fotogrāfi skraida apkrāvušies ar objektīviem un neiztiek ar vienu superzūmu. Tipiski ir lietot vismaz 2 objektīvus: 18-55mm vai līdzīgu (ainavām un street photography) un 50-200mm vai kā tamlīdzīgi (portretiem, makro, zvēriem).

Bet var arī nopirkt vienu, teiksim 28-135mm -- iespējams iesākumā tas pat ir labāk, jo tiek nosegts lielāks diapazons un var labāk saprast, vai ar to pietiek vai nē.

Zūmus mēra milimetros (tur tas skaidrojums ir diezgan boring), bet principā 50mm objektīvs sniedz tādu pašu redzes leņķi kā cilvēka acs. 18mm -- stipri platāku, 300mm stipri šaurāku (iezūmotu).

* ātrums/gaišums -- objektīviem ir diafragma, kas var paplesties un sašaurināties, laižot cauri vairāk vai mazāk gaismas. to pieraksta dīvainā sistēmā, piemēram: f:4-5.6 vai teiksim f:1.8 un dīvainais ir tas, ka mazākais cipars norāda uz lielāku "gaišumu" (tas tāpēc, ka parasti pierakstot izlaiž "viens dalīts ar x", īstenībā būtu jāraksta nevis f:4-5.6 bet gan f:1/4 - 1/5.6, bet to parasti vairs nedara).

jebkurā gadījumā jo vairāk gaismas iet cauri, jo ātrāk veidojas bilde, jo mazāka iespēja, ka fotogrāfa roku drebēšana to padarīs neasu. tas ir kritiski arī, piemēram, bildējot kustību, ja negrib padarīt to izsmērētu un apgaismojums nav ideāls.

tas ir tik būtisks īstenībā parametrs, ka tas bieži vien nosaka cenu atšķirību starp objektīviem, kura var būt vairākkārtēja atkarībā no max diafragmas skaitļa.

piemēram, lētākais Canon objektīvs: 50mm F/1.8 maksā ap 80Ls, it kā tāds pats, bet 50mm F/1.4 maksā jau > 200.

* bildes kvalitāte: nu, ir objektīvi, kuri principā nespēj dot tik asu bildi kā citi. te var vienīgi ieteikt, kad ir kāds noskatīts, ieklabināt internetā modeļa nosaukumu un "review" un nogūglēt ko saka kādi revieweri par viņu.

Savelkot galus kopā, teiksim 2 šādi objektīvi atšķiras sekojoši:

Canon EF-S 18-55mm/f:3.5-5.6 IS [var nopirkt komplektā ar Canon 1000D]
Sigma 24-70/f:2.8 DG EX

Canons vairāk ir orientēts uz "plato galu" -- 18-55mm pārklāj plašāku redzes leņķi. Sigmas 24-70 tātad būs drusku vairāk uz portretūras pusi un detaļām jau (bet abi darbojas arī priekš street photography diezgan ok).

Canona f:3.5-5.6 nozīmē, ka 18mm-os kanonam var sasniegt maksimālo diafragmas atvērumu f:1/3.5, bet 55mm-os -- tikai 5.6.
Savukārt Sigmas f:2.8 nozīmē, ka visā diapazonā no 24-70 var sasniegt maksimālo atvērumu f:1/2.8. Kas ir labs rādītājs un kas nozīmē, ka atšķirībā no kanona, ar Sigmu varēs labāk bildēt kustību ne tikai platleņķi bet arī iezūmotajā galā (70mm).

Cenu atšķirība ir atbilstoša, Canons maksā ~Ls 60-120, Sigma ~200. Jāpiezīmē, ka Sigma arī ir pamatīgs kirbulis, kamēr Canon objektīvs izskatās vairāk pēc ziepjutrauku objektīva. :)

Nu tā, lekcijas beigas. :P

(Reply) (Thread)

ohoho. shitam man vajag vismaz glāzi dzēriena, lai izlasītu līdz galam.
tūlīt pieķeršos, bet oficiāli visgarākais koments manā cibā noteikti ir pelnījis daudz uzmanības.

(Reply) (Parent) (Thread)

pardon, aizrāvos :P

bet ja nu kādi jautājumi, droši.

(Reply) (Parent) (Thread)

Šī mūžsenā strīda, kā dēļ pupplikņu uzbaļķa, zembaļķa, aizbaļķa fotografētāji dažbrīd pat sakaujas – NIKON vs CANON – saknes meklējamas XVII gs. (pareizāk, 1654. gadā), Maskavas caristē. Kad patriarhs Nikons ar cara Alekseja I Romanova atbalstu īstenoja Pareizticīgās Baznīcas reformu, tā sašķēla ticīgos divās daļās: Nikona piekritējos (t.s. "nikonistos" – Никонисты), un vecticībniekos, jeb vecā Kanona piekritējos (t.s. "kanonistos" – Канонисты). Vēl vēsturniekiem tikai atliek noskaidrot, kopš kura laika reliģisko ikonogrāfiju izspieda fotografēšana.

;)

(Reply) (Parent) (Thread)

ķeceris tāds, nezaimo! :P

bet principā jau sistēmas abas ir līdzīgas, tas ir gluži tiesa. top pro galā равнение почти 100%, cik saprotu. sākumgalā kanonam drusku priekšrocības, bet minimālas.

runā, ka kanonam ir drusku plašāks objektīvu klāsts, tādēļ, ka nikons pirms kāda laika pārgāja uz citu objektīvu sistēmu, un vecā ne pilnībā strādā ar jaunām lētā gala kamerām, bet neesmu pārbaudījis. :)

(Reply) (Parent)