as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 21st, 2007

vēl joprojām līst.

visas spēles uztveru kā krievu ruleti, raudu tikai un vienīgi sarunājoties ar vienu cilvēku, toties pietiekami, lai kompensētu pati sevi, smaidīt es kādreiz atteicos, jo nepatika mani zobi (nepatīk vēl joprojām, bet tagad tāpēc biežāk lecos, ar domu- izsitīs, tikšu pie citiem), ļoti gribu uz latviju, bet gribētu vēl vairāk nebijis tur viņa vai vismaz bijis pa īstam, es gribu vārtīties sniegā, es gribu ieelpot mazās matu smaržu, vēl es gribu cept piparkūkas, savu wonderland gultasveļu, nosalt uz jumta, kad pār rīgu snieg, vai vēl labāk- nenosalt, jo esmu aizņēmusies kādu kas sasilda, kamīnu, karstu šokolādi, kaķus pie kājām, iet gulēt ar sajūtu, ka vērts pamosties, cimdus, es gribu valkāt cimdus un pazaudēt peļķēs, es gribu dzert lētu šņabi ar saviem černobiļas zaķēniem, es gribu kādu apkampt un negribēt atlaist, ne tās muļķīgās pārbučiņas, kas neaizskar ādu vai, ja aizskar, tad lai karātos sausā gaisā kā provokācija, virszemes transportu, jūru, zili atsalušus kāju pirkstus, iemigt siltumā, iet uz kino un lasīt ģērbēju vārdus, es gribu tēvē maximas reklāmas, es gribu mājās, es gribu piederēt tā, ka mani atraujot, būtu kā atraut biti no koduma vietas. es gribu brīnumsvecītes, un pat ja nemāku pierakstīt izmisumu, tad sadzirdu pati, jā un jā un jā, es būšu sestdien pie tevis, un un un izlikšos, ka esmu pie vietas.

hemingveju citējot, parīze tā vai tā ir ar mani.

bet ko gan cenšas apmuļķot meitene, kas asarām acīs lūdzās, lai viņai spānijā uz jāņiem ar lidmašīnu atsūta savītušas margrietiņas.

es reiz teicu, ka man nepatīk atgriezties. bet bija detaļa. agrāk vai vēlāk bija jāatgriežas, bet šobrīd es pat vairs nezinu kurš flight ir allee un kurš retour.

miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. arlabunakti, varbūt rīt būs citādi.

vēl joprojām līst. sen nav redzēts nekas skaistāks, bail sagaidīt beigu titrus.

i'm not going to die. i'm going to live forever until one day i wake up.

but what's the point of breathing if somebody already tells you the difference between an apple and a bicycle? if I bite a bicycle and ride an apple, then i'll know the difference.

after the storm, i couldn't say life was beautiful. but all i kept hoping for was the eskimo boy of my dream to run out of one of these doors and hug me. and even though i no longer felt like a fish and realized i knew nothing, i was happy to be alive.
.

perfekti. neesmu pat gulējusi desmit minūtes. pēdējais ko atceros, pirms iekritu miegainā bezmiegā, ir meitene, sešos no rīta uz ielas naktskreklā ar vīna pudeli sēžam starp divām miskastēm un ar seju ķerot lietu. spēcīgas aizdomas, ka tā biju es.

nē, meloju, pēc tam vēl reizes padsmit noklausījos to beigu dziesmeli, kur citu vārdu starpā ir šie ''i know that you have got the time
coz anything i want, you do'' un citu starpā viņi ir pagalam vienkārši un pagalam spēcīgi.

nē, man nenāk miegs. miegs man nāca naktī. nu man nenāk nekas.

gluži vai apbrīnojams trulums, eju uzkrāsot tām divām šaurajām strīpiņām ko acveidīgu.

ai, jā, mesidžš bija 'labrīt, rise and shine' un tādā garā.

bet šitas jau ir liktenis. gāju uz pārrunām, secināju, ka esmu pazaudējusi adresi. nu nekas, paskatīšos zvanītajos nr, gan atradīšu, sazvanīšu. visi nr kā nr, viens trūkst. suņviņzin kāpēc, bet es beidzu iedziļināties.

23. novembris parīze-stokholma 20 ls. starp citu, reisi no stokholmas uz rīgu nav klātesoši. kāds nezina, kā ar tiem prāmjiem sastāv? citādi dabūšu peldēt...

(  ievārīts satiksmes ievārījums )