as i dream about movies they won't make of me when i'm dead

ejot pa naksnīgām ielām. apstājoties pie luksoforiem. var redzēt, kā cilvēkiem otrā pusē acīs spoguļojas sarkana gaisma. tumsā izskatās spocīgi.

mēs bijām divas vecas kaķusievas ar puķēm pāvu spalvu formās un kleitām no mūzikas skaņām. vienai no mums bija pieaugusi meita, kas sen ar mums nekontaktējās. man, meitai, bija arī sen no mātes pašķīries tēvs. apprecējis mani, jaunāku par savu meitu, bet tādu līksmu un diskrētu. es, tēvs, biju labi dzīvojis, omulīgs, pārticis, apmierināts, tik vien kā nedaudz noguris.

tēli pārleca viens pēc otra, un es jutu kaut kādas citas izjūtas pret iepriekšējo.

kaķusievas bija trakas. māsas. abas jaunībā mīlējušas to pašu vīrieti. vienai no viņām viņš bija mūža mīlestība, bet par kaislīgu, par dullu, un pašķīrās. otra māsa zināja, ka viņš viņu mēģina pavest tik tāpēc, lai izraisītu greizsirdību. bet lepnums ieilga, un viņa nenoturējās neapprecot. laulība drīz pajuka. pirmā māsa nekad neatguvās, otra sajuka aiz vecuma. un kaut kad sēžot uz gultas, otrā nez kāpēc teica pirmajai: 'es lieku galvu ķīlā, ka viņš par tevi vēl domā!'

'liec,' teica pirmā, un otrā sabijās. bet viņai bija kaut kas jāapsola. 'ja man nav taisnība, es iziešu no šīs mājas, un nekad vairs neatgriezīšos.'

kad dīvainā vienošanās bija noslēgta, bija jāuzmeklē sen neredzētā meita, kas juta (ar manu degunu) viņu vecuma un naftalīna smaržu, bet arī kaut kādu otrās jaunības dullumu.

kaut kā tas viss izvērtās, ka bija jādodas visiem tēliem lidojumā ar gaisa balonu apkārt pasaulei, kas atrisināšot visas nesaprašanas. tēvam tas bija mūža sapnis. jaunajai sievai likās pilnīgs murgs. pirmajai māsai gribējās būt kopā ar tēvu kaut gaisa balonā, bet otrā domāja, ka visi nositīsies un tā būs labāk. meita ar tēvu palika neiekāpuši, un es teicu tēvam, lai braucam. viņš pastāstīja, ka mums divatā sākumā jāaizlido ar lidmašīnu uz deli, viņam tur aši bizness kārtojams. deli mēs satikšoties un tālāk lidošot kopā ar sievietēm.

mēs stāvējām uz ielas, viņas cēlās gaisā, un tēvs palūdza man, lai pavelku blakusmājas pastkastīti, tur bija slepens nodalījums ar atslēgu. tēvs lika ieiet gaitenī, kur nelabi oda, un ar atslēgu atslēgt trešās durvis pa kreisi.

mani pamodināja telefona zvans. aiz durvīm dzirdēju cilvēka balsi.

perfekti. neesmu pat gulējusi desmit minūtes. pēdējais ko atceros, pirms iekritu miegainā bezmiegā, ir meitene, sešos no rīta uz ielas naktskreklā ar vīna pudeli sēžam starp divām miskastēm un ar seju ķerot lietu. spēcīgas aizdomas, ka tā biju es.

nē, meloju, pēc tam vēl reizes padsmit noklausījos to beigu dziesmeli, kur citu vārdu starpā ir šie ''i know that you have got the time
coz anything i want, you do'' un citu starpā viņi ir pagalam vienkārši un pagalam spēcīgi.

nē, man nenāk miegs. miegs man nāca naktī. nu man nenāk nekas.

gluži vai apbrīnojams trulums, eju uzkrāsot tām divām šaurajām strīpiņām ko acveidīgu.

ai, jā, mesidžš bija 'labrīt, rise and shine' un tādā garā.

man bija jāizglābj linda makārtnija no nāves, bet man nesanāca. es viņu gan izārstēju, bet viņa nolēca no eifeļtorņa. pēc tam es,vainas apziņas vajāta, kaila pozēju stellas makārtnijas kampaņai, bet pols novecoja vienā dienā. joko kā persona likās neciešama, bet džons ar mani vispār nesarunājās. smēķēju kopā ar harisonu, un domāju, ka viņš nomirs no plaušu vēža. (pie tam šis ir viens no pēdējā laika visnormālākajiem sapņiem).

Beigu beigās pamanījos sapņot par deividu bekhemu un viktoriju. Šodien gan kaut kādā afišā ievēroju, ka viņai ir blondi mati, tā kā mans sapnis bija out of date. Kaut kādas spēles laikā centos dabūt bekhema autogrāfu. Internacionālā filozofija, kā smejies.

( Manu nespēju domāt divus soļus uz priekšu, spītību, azartu un slinkumu, brīnišķīgi raksturo datoršahs: )

tikliidz buushu izdomaajusi par ko sapnjot shonakt, es ieshu guleet. promiii.

mani no sapņa pamodināja brālēns ar telefona zvanu un viskaitinošākais pasaules jautājums uzreiz pēc 'par ko tu tagad domā?', proti 'vai tu guli?'

sapnis bija pabaiss.

biju atradusi burtnīcu, kur aprakstīts viss, kas ar mani notiks.

viss tā arī notika.

līdz brīdim, kad nolēmu šmaukties un palasīt beigas.

tur bija rakstīts:
(tas bija sapnis. tāpēc arī izklausas pēc lētas lubenes, es jau iepriekš atvainojos.)

'ja tu neatsauksi savu zvērestu, es tevi nožņaugšu'

tad es sāku domāt, ka kaut kas nelīmējas. mēģināju izdomāt kaut vienu zvērestu, bet nesanāca. kurš mani nožņaugs, tas gan nez kāpēc bija skaidrs. fiktīvs (sapnīgs?) blonds agresīvs džekiņš.

tad piezvanīja brālēns.

pamodos un atcerējos visas vampīriskās sapņa detaļas. vismaz nebija garlaicīgi.

Current Mood: puspamodies
Current Music: u2 peace on earth... lol