as i dream about movies they won't make of me when i'm dead

blakus metro iekārtojas omulīgs tantuks.

-meitenīt, lai tiktu līdz jaures, jāpārsēžas kur?

-republikā. piektā līnija. (redzot akcenta raisītu nedrošību, piebilstu), es tur kādreiz dzīvoju.

-jūs no austrumu valstīm?

-jā.

-kurienes.

-latvijas.

-kurienes?

-latvijas. maza valstiņa. varbūt nezināt.

-mmmhm. jums te patīk?

-jā.

-labāk, kā ... kā pie jums?

-(vecais labais politkorektais) citādāk.

-bet rasisms gan te ir, vai ne?

- ir gan.

-nu redziet, piemēram, man, ja pie manis vēršas tāda jauka, glīta meitenīte, un ar mani runā, man nav nekādu problēmu atbildēt.

-?

(paldies dievam, man bija jākāpj ārā. āriešu zoss. jūtos dziļi pateicīga, ka atļāvi paskaidrot, kur tev jābrauc. un tev nebija nekādu problēmu. )

(  ievārīts satiksmes ievārījums )

ir šis bārs. klausos ar vienu ausi melnās sievietes dzīves un mīlas peripetijas un izliekos īsti nerunājam franciski. kļūstu par dekorāciju. par tādu, kas ir vienmēr klātesošs. kā aklais puisis no paris, je t'aime.

tu kriē. je revizē mezekzamens. tu kriē. parfois avec raison. parfois sans. je revisais mes examens.

šodien dienas vīrietis ir roberts de niro. gadās. bet vispār nto skatos paris je t'aime. nevaru saprast, kurš man ir mīļākais stāsts. esmu pusē un pagaidām skaistākie ir par musulmaņu meiteni, spāņu mammu, gusa van santa gabaliņš (j'avoue, il y en a deux beaux raisons, rien trop de plus), mīmu fantastiskais stāsts... bet beigu beigās būs amerikāniete. laikam viņa pārsit visu.

smīdini mani un liec raudāt vienlaikus, un es nekur nekad neaiziešu. paris, t'a brisee mon coeur aussi, la belle pute.