Aug. 13th, 2013 03:02 am ātri un miegaini un vienpadsmitais tramvajs ir mans mīļākais tramvajs:
un tur viņa stāv
ar lietpratējas aci
iekāres dzirkstelīti tajā
kā skuķi uz kurpju veikala skatlogiem
kā puikas uz skuķu pārīsiem svārkiem
tur viņa stāv
un skatās uz kapakmeņiem
tajās smalkajās rievās
laiks jau ir apglabājis
mīlestības, nāves
un visādas ne tik dramatiskas
bet drusku dziļākas sāpes
varbūt vīrs tepat kapos
gaida sen solītu pieminekli
toreiz nebija naudas
bet
it sevišķi ziemā
kad visi viņi vienādi balti
ne viņa, viņa taču nekad
mazbērni, ja reiz sadomās,
vēl apmaldīsies.
varbūt viņa pati pie sevis
prāto par formu,
krāsu, uzrakstu
it sevišķi pēdējo.
kā lai tā
skaisti pagalam īpaši
uzraksta, ka dzīve bija,
bet tagad-cauri. viss.
nākamā pietura brasas stacija
maza meitene spiež degunu pie stikla
un viņai ir balons, kas ir arī zaķis
nāves nav
ir tikai galapunkts.
4 comments - Leave a comment |