as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ātri un miegaini un vienpadsmitais tramvajs ir mans mīļākais tramvajs:

un tur viņa stāv

ar lietpratējas aci

iekāres dzirkstelīti tajā

kā skuķi uz kurpju veikala skatlogiem

kā puikas uz skuķu pārīsiem svārkiem

tur viņa stāv

un skatās uz kapakmeņiem

tajās smalkajās rievās

laiks jau ir apglabājis

mīlestības, nāves

un visādas ne tik dramatiskas

bet drusku dziļākas sāpes

varbūt vīrs tepat kapos

gaida sen solītu pieminekli

toreiz nebija naudas

bet

it sevišķi ziemā

kad visi viņi vienādi balti

ne viņa, viņa taču nekad

mazbērni, ja reiz sadomās,

vēl apmaldīsies.

varbūt viņa pati pie sevis

prāto par formu, krāsu, uzrakstu

it sevišķi pēdējo.

kā lai tā skaisti pagalam īpaši

uzraksta, ka dzīve bija,

bet tagad-cauri. viss.

nākamā pietura brasas stacija

maza meitene spiež degunu pie stikla

un viņai ir balons, kas ir arī zaķis

nāves nav

ir tikai galapunkts.