Reizēm es aizdomājos par to cik sassodīti naivs esmu pret cilvēkiem mūzikas jautājumos. Lai arī citos jautājumos pret viņiem esmu cinisks un reizēm pat cietsirdīgs. Loti nepatīk ka muzikālie plāni mainās.. bet es īpaši par to nesatraucos. Un to cilvēki izmanto. Bet man, tāpat kā jebkuram latvietim, ir sava klanīšanās robeža un kad tai ir pārkāpts pāri es apsēžos, aizsmēķēju cigareti un skaļi nodomāju: "bet mani taču konkrēti "piš !!!" Jo ir tiešām grūti pierast pie tā, ka citiem mūzika ir kā vaļasprieks, ja arī pats uzskatu, ka tas ir pareizi. Man tas arī ir vaļasprieks, neskatoties uz to, ka spēlēju intensīvi katru dienu un vienīgais brīdis, kad neklausos mūziku ir brīžos kad guļu. Jo galu galā es nemāku savādāk atpūsties kā tikai muzicējot vai lietojot alkoholu. Vienmēr esmu sapņojis par labu, muzikālu atpūtu ar cilvēkiem, kas jūtās tāpat.. kad viss ir uz izjūtu bez nekādiem taktiskiem izlēcieniem un konfliktiem par to, kura gaume ir atbilstošāka. bet, diemžēl, lielākā daļa domā par skatuves mākslu, skatoties uz saviem varoņiem, kas ir izsitušies slavenajā roka tirgū. varbūt man darīt tāpat.. nopirkt overdraivu un iet spēlēt vienā no 70 grunge-rock grupām.