Vispirms jau ar pētījumiem būtu jākonstatē tas ienaids. :)

Nu, es domāju, ka to nebūtu grūti konstatēt, bet nu jā - es neprecīzi izteicos - vispār varētu apskatīt/pētīt šo tēmu.

Grūti jau nebūtu, bet varētu gadīties, ka tam vajag atsevišķu lauka darbu. Jo, nu, nevar pētīt kaut ko, kas nav zinātniski konstatēts, pat, ja visi zina, ka "tā ir". Bagdarama komentārs zemāk gan liecina, ka tik viennozīmīgi jau tas arī nav. :)

Skaidrs, ka nav viennozīmīgi, lit. vai ar to siastītās vidēs jau neienīst.
Nu arī, ja tā, tad lauka darbā pierādītu un pēc tam bakalaurā pētītu. Man vienk. šobrīd vairāk liekas, ka es gribētu pētīt kaut ko reālu, nevis abstraktu.

Reālu naidu. :)
Bet vispār jauka ideja, man noteikti patiktu lasīt tādu pētījumu, ja vien tiešām neizrādītos, ka tāda plaši izplatīta naida nemaz nav, ka tas ir tikai tāds "delfi komentētāja" fenomens (kas gan arī būtu jauka pētījuma tēma).

Es esmu pārliecināta, ka manis izvirzītā hipotēze apstiprinātos. :D Un es jau saku, es netaisos lietot vārdu naids.
Man gan liekas, ka eksistē gan, jo es arī no diezgan izglītotiem un it kā sakarīgiem cilvēkiem esmu dzirdējusi pietiekami daudz viedokļu "literāti, kas raksta tādus sūdus, nevar gribēt, lai par viņiem interesētos". Vai labāk, nevis, kāpēc ienīst, bet nav informēti, es tik ļoti priecātos, ja man izdotos pierādīt, ka pie vainas ir mūsu absurdā izglītības sistēma, jo tam es no visas sirds ticu. Es labprāt pierādītu, ja man būtu vairākas dzīves vai kādas maģiskas ierīces, ar ko apturēt laiku, pie kā visa vēl tā ir vainīga.

Tie diezgan sakarīgie un izglītotie jau vispār ir vienīgie, kuri var attīstīt emocionālu attieksmi pret mūdzienu (mūsdienu, bet nelaboju, jo mūdzienu literatūra skan tik jauki :) ) latviešu literatūru, jo varbūt ir vismaz kaut ko lasījuši. Pārējiem nepatīk, ka literāti plēš deviņas ādas no Valsts budžeta (:D), kliegtu arī par to, ka veciem cilvēkiem pensijas maksā, bet droši vien pazīst un ir tuvi drīzāk ar kādu pensionāru nevis literātu, tāpēc ir biš empātijas. :)

Jā, jā, es tam visam piekrītu, bet, manuprāt, citas mākslas jomas cilvēkiem tik ļoti nebesī, un man tur ir savas teorijas, kāpēc tas tā varētu būt. :)

Literāti bāžas visām pudelēm par korķi, tur arī tam visam aug kājas. :))

+1

Tev jau nav kaut kas superkonkrēts jākonstatē, lai varētu to pētīt, tieši tāpat, kā tai nav jābūt universālai lietai, kas attiecas uz visiem, tb, Tu vari kā savu pētījuma dalībnieku grupu izvirzīt tieši tos, kas ienīst, nemēģinot pierādīt, ka tādi ir visi (jo nav jau! tieši tāpat kā visiem jau staburags nav supersvarīgs, bet tas man netraucēja pētīt to, kas un kā ir ar tiem, kam IR svarīgs), un tad pētīt to, kā viņi to ienīst un kur tam varētu augt kājas. (:

Pag, pag, ienist? Varbut sanacis kurset dazhadas vides, bet drizak uz ar literaturu saistitiem skatas ar samera tadu romantisku skatu

Nu, es domāju sabiedtrības lielāko daļu. Man arī ir sava mazā vide, un reāli ir sajūta, ka gandrīz visi ārpus tās, ar ko nācies saskarties, par šā brīža lit. procesiem vai nu neko nezina vai arī labākajā gadījumā tos neuztver nopietni. Un man tas baigi nepatīk gan tāpēc, ka es uzskatu, ka mums ir visai bagātīgs un kruts lit. process (es runāju tiešām par tekstiem, nevis tusiņu, kas mani ne pārāk interesē un patīk visa tā snobisma un intrigu dēļ), gan personisku iemeslu dēļ, proti, man ir ļoti grūti komunicēt ar cilvēkiem, par kuriem es zinu, ka lietu, kas man ir ļoti svarīga, viņi uzskata par stulbu un nekam nederīgu.

Nu, tas atkal ir sarezhgiti, jo, ja skatas no tada samera brutala skatupunkta, tad patiesham ir pietiekami cilveku kam literaturai nepietiek laika/intereses/velmes. Un automatiski tas varbut nenovieto vinus riebigaja plauktina.
Tikpat labi jau var panemt tadu sferu ka eksaktas zinatnes, kur it ta sabiedribas attieksme ir pozitivaka ka pret humanitarajam sferam, tak saprashanas par zinatnes (nevis praktiskas puses) svarigumu ari ir samera ierobezhota.

Bet nu ta varbut ir parak plasha diskusija par inteligenci un intelektualitati ka vertibam, un literaturu ka vienu no to veidojoshajiem elementiem.

Man arī neliekas, ka visiem būtu jāinteresējas, bet tāpat arī neliekas, ka par sfērām, kuras tu nepārzini, būtu baigi "gudri jāizsakās" un jājūtas tā, ka var novērtēt šā brīža literatūru par pilnīgiem mēsliem. Man arī nepaliek laika un intereses tēlotājmākslai, piemēram, bet es tāpēc nenāku klajā ar publisku viedokli, ka skulptūras ir akmens sūdi, kas aizņem vietu.

Tu te par delfu komentetajiem? :)

Arī, bet ne tikai. Un tie jau nav tikai delfu.

Nu satoros jau ir lieliska kaila, kura var dienam ilgi uz saviem pupiem lukoties :P

Yess, vari mani intervēt, es arī ienīstu ^^ Lai gan droši vien no iekšpuses ienīst ir citādāk nekā no ārpuses.

Tieši silti padomāju par Tevi, kad pelnufeja iepriekš komentārā man rakstīja "lit. vai ar to saistītās vidēs jau neienīst". :D

Vai ne, es esmu kautkāds hrestomātisks naida piemērs :) Aš pat vajadzētu kursos atsevišķu lekciju, "kā, kāpēc un par ko ienīst latviešu literatūru: speciālista padoms un īsi praktiskie darbi"

Uzlabot izglītības sistēmu, padarot to vispusīgāku, tātad ar Tavu naidu cīnīties par tiem pašiem ideāliem, kas piemīt pelnufejai! Iņ un jaņ, lieliska komanda! :)
Bet man liekas, ka, ja par izglītības sistēmu, tad tur tieši arī ir problēma, ka jauniešiem baro iekšā garlaicīgus dabas aprakstus (klasika!) un noliedz teikt, ka tas ir sūds, tādējādi vispār iznīcinot iespēju diskutēt, domāt, analizēt. Tad arī paliek visu mūžu sajūta "literatūra ir tas sūds, par ko nedrīkst nievājoši izteikties" - tāda sajūta, manuprāt, lasītprieku baigi neveicina.

teikt jau drīkst, bet ir jābūt kaut kādai sajēgai, jo vienkārši pateikt „sūds” - tas ir stulbi. Man arī liekas, ka problēma ir tā, ka netiek apskatīta visa literatūra, tā pat nav nosaucama par problēmu, tas vispār ir kaut kas abnormāls.

Bet, ja tev učene 12-13 gadu vecumā pateiks "kādi jūs briesmoņi, tas taču ir Rainis, klasika, bez šī mums vispār literatūras nebūtu!", nepajautājot, kāpēc tev nepatīk, un nepaskaidrojot neko par posmiem, virzieniem u. tml., tad labākais, ko tur padomāt, tiešām būtu "ja mums vispār literatūras nebūtu, dzīve kļūtu ievērojami labāka".

Par to jau es runāju – lai gan arī Raini var palīdzēt neienīst – man visa tā lit. mācīšana liekas absurdi nejēdzīga un nekam nederīga. Ne jau Rainī vaina, bet tajā, kā un ka par daudz par viņu runā.

bet ko mēs ceram sagaidīt, ja mums ir lit. skolotājas, kas vispār nelasa to, kas tiek rakstīts tagad.

es labprāt Tevi intervētu, tad mans pētījums būtu vispusīgs, es gan domāju, ka Tu nepārstāvi to naidu, ko es grasos pētīt.

tipa grasos pēc pāris gadiem. :D