Vai ne, es esmu kautkāds hrestomātisks naida piemērs :) Aš pat vajadzētu kursos atsevišķu lekciju, "kā, kāpēc un par ko ienīst latviešu literatūru: speciālista padoms un īsi praktiskie darbi"

Uzlabot izglītības sistēmu, padarot to vispusīgāku, tātad ar Tavu naidu cīnīties par tiem pašiem ideāliem, kas piemīt pelnufejai! Iņ un jaņ, lieliska komanda! :)
Bet man liekas, ka, ja par izglītības sistēmu, tad tur tieši arī ir problēma, ka jauniešiem baro iekšā garlaicīgus dabas aprakstus (klasika!) un noliedz teikt, ka tas ir sūds, tādējādi vispār iznīcinot iespēju diskutēt, domāt, analizēt. Tad arī paliek visu mūžu sajūta "literatūra ir tas sūds, par ko nedrīkst nievājoši izteikties" - tāda sajūta, manuprāt, lasītprieku baigi neveicina.

teikt jau drīkst, bet ir jābūt kaut kādai sajēgai, jo vienkārši pateikt „sūds” - tas ir stulbi. Man arī liekas, ka problēma ir tā, ka netiek apskatīta visa literatūra, tā pat nav nosaucama par problēmu, tas vispār ir kaut kas abnormāls.

Bet, ja tev učene 12-13 gadu vecumā pateiks "kādi jūs briesmoņi, tas taču ir Rainis, klasika, bez šī mums vispār literatūras nebūtu!", nepajautājot, kāpēc tev nepatīk, un nepaskaidrojot neko par posmiem, virzieniem u. tml., tad labākais, ko tur padomāt, tiešām būtu "ja mums vispār literatūras nebūtu, dzīve kļūtu ievērojami labāka".

Par to jau es runāju – lai gan arī Raini var palīdzēt neienīst – man visa tā lit. mācīšana liekas absurdi nejēdzīga un nekam nederīga. Ne jau Rainī vaina, bet tajā, kā un ka par daudz par viņu runā.

bet ko mēs ceram sagaidīt, ja mums ir lit. skolotājas, kas vispār nelasa to, kas tiek rakstīts tagad.