Apbrīnoju cilvēkus, kam ir drosme atmest smēķēšanu.
8 comments | Leave a comment
Absurda drāma -
“Of course you don't believe in fairies"
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
pelnufeja on April 21st, 2013 - 10:59 pmJo es ticu, ka ikviens, kurš patiešām grib atmest, agrāk vai vēlāk arī atmet. Man trūkst gribēšanas. Ļoti izjūtu smēķēšanu kā kaut kāu vieglāko pašpalīdzību pret visādiem uztraukumiem, bēdām utt Atmest nozīmētu atzīt sev, ka es tieku galā arī tāpat. Nez, kaut kādā ziņā es to pat salīdzinu ar kāpšanu ārā no depresijas un tamlīdzīgām figņām, protams, ir simtiem no cilvēka paša neatkarīgu faktoru, kas var traucēt atlabt, tomēr pašā saknē, es ticu, ir nonākšana līdz "es tiešām to gribu". Kaut kā tā. Un tāpēc man negribēšana atmest smēķēšanu neviļus liek domāt par vēlēšanos kaut ko no visa izmisīguma un destrukcijas tomēr sev paturēt.
romija on April 22nd, 2013 - 09:06 amTu tik skaisti uzrakstīji, ka man izkrita no prāta visi iebildumi :)
ripp on April 21st, 2013 - 10:57 pmkāpēc tieši drosme?
es atmetu dēļ smēķēšanas graujošās ietekmes uz manu imunitāti, pēc tam, kad, pēc kārtējā slimošanu mēneša ar daudzajiem sarežģījumiem (tolaik slimoju pa mēnesim ap 3-4 reizēm gadā), ārsts izrakstīja man astmas slimniekien paredzēto inhalatoru. ar drosmi tam bija maz sakara :>
es atmetu dēļ smēķēšanas graujošās ietekmes uz manu imunitāti, pēc tam, kad, pēc kārtējā slimošanu mēneša ar daudzajiem sarežģījumiem (tolaik slimoju pa mēnesim ap 3-4 reizēm gadā), ārsts izrakstīja man astmas slimniekien paredzēto inhalatoru. ar drosmi tam bija maz sakara :>
pelnufeja on April 21st, 2013 - 11:06 pmEs tos inhalatorus arī esmu lietojusi, vēl arī pirms sāku smēķēt, bet astmatiskās izpausmes mani pēdējos gados daudz maz liek mierā, tāpēc to vairāk savā gadījumā saistu ar psihosomatiku,
Man pat, kad esmu ļoti slima, nepietiek drosmes atmest, jo tas nozīmētu atvadīties no kaut kā, pie kā ir tik ļoti pierasts, kā, nezinu, pie mājām vai kaut kā tā.
Man pat, kad esmu ļoti slima, nepietiek drosmes atmest, jo tas nozīmētu atvadīties no kaut kā, pie kā ir tik ļoti pierasts, kā, nezinu, pie mājām vai kaut kā tā.
green_boulevard on April 22nd, 2013 - 01:43 ames atmetu neatmesdama, vienkārši uz laiku atvadoties no cigaretēm, gluži kā uz laiku atvadoties no laba drauga vai radinieka aizbraucot uz laiku. pirmais punkts bija bronhīts, kad uz cigaretēm pat skatīties vairs negribējās. kad izveseļojos man bija bankrots plus bija apkārt citi, kas smēķēja, tādēļ vienmēr bija kāds, kurš varēja padalīties ar cigareti. tāda kā uzdzīve uz citu rēķina, bet veselīga, jo dienā sanāca daudz mazāk izmēķētu cigarešu. un tā lēnām palēnām pierodi smēķēt retāk līdz atmest ir daudz vieglāk. vēljoprojām es neesmu atmetusi līdz galam, smēķēju tikai burziņos kur ir kāds kurš piedāvā. un nepārtraukti esmu pārliecināta - drīz būs mūsu atkalredzēšanās diena. bet tas viss no katra paša. ir jāgrib. vai ir jāsaskata, jāsajūt kāds impulss. ja nav tādu, varbūt arī nemaz nevajag atmest.