es atmetu neatmesdama, vienkārši uz laiku atvadoties no cigaretēm, gluži kā uz laiku atvadoties no laba drauga vai radinieka aizbraucot uz laiku. pirmais punkts bija bronhīts, kad uz cigaretēm pat skatīties vairs negribējās. kad izveseļojos man bija bankrots plus bija apkārt citi, kas smēķēja, tādēļ vienmēr bija kāds, kurš varēja padalīties ar cigareti. tāda kā uzdzīve uz citu rēķina, bet veselīga, jo dienā sanāca daudz mazāk izmēķētu cigarešu. un tā lēnām palēnām pierodi smēķēt retāk līdz atmest ir daudz vieglāk. vēljoprojām es neesmu atmetusi līdz galam, smēķēju tikai burziņos kur ir kāds kurš piedāvā. un nepārtraukti esmu pārliecināta - drīz būs mūsu atkalredzēšanās diena. bet tas viss no katra paša. ir jāgrib. vai ir jāsaskata, jāsajūt kāds impulss. ja nav tādu, varbūt arī nemaz nevajag atmest.