absolūti
reizēm gadās skaisti. reizēm gribas klusēt un televizors traucē. skola nav mūžīga, jo mūžš ir galīgs, bet dažām lietām, kā, piemēram, skolai, nav bijis sākuma, tāpēc nebūs beigu, un, līdz ar to, viņa nevar būt mūžīga. mīkstinājuma zīmes ir galīgi nepierastā vietā un ir vārdi, kurus cilvēki lieto galīgi citādi, nekā vajadzīgs. piemēram mūžīgi. bet te jau iet runa par kaut kāud lietu mēru, par ko cilvēks pieņem sevi (parasti). un vēl ir tāda lieta, kā matemātiskais punkts, kura nav, jo tam nepiemīt enerģija un bez enerģijas nav nekā, un kurš ir visur un vienmēr un absolūts (vakar man to pierādīja, detalizēti un pamatoti, par ko paldies. paldies jau nu noteikti un ne tikai par to un tā konkrēti un arī ne pārāk (konkrēti), bet paldies). reizēm ej pa ielu/parku/vienalga kurieni un skaties apkārt domājot vai tiešām es te eju, nupat esmu gājis tur un vai tiešām te izskatās?. var ne tikai redzēt (būt redzīgam), var arī skatīties. un bilde nekad nav viena un tā pati. tā gausi. tā neiemeslīgi. un kaut kādā ziņā pat patīkami, lai gan nedaudz pazuduši (tā apmaldījusies sajūta, nu Tu taču zini, par ko iet runa?) un pie visa laikam var pierast. pat pie mīkstināijuma zīmes ~ šī simbola vietā. reizēm.. viss dalās pa reizēm. ir un nav vienlaicīgi. ir atsevišķs un saplūdis. viss.. ir.. nav.. paldies :)