lelle ([info]pelkje) rakstīja,
@ 2003-09-29 10:12:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vakarā atraukusi sajutu atvieglojumu. tur ir smagi. tur tevi pazīst un prasa. tur tev ir pienākumi. es esmu nogurusi no dzīves tur. esmu stadijā, kad "mājas" uzdzen "viss sux" lēkmes. pie tam diezgan pamatīgas.

ēdiet bērni kausētu sieru un būsiet gudri un skaisti

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]piii
2003-09-29 10:19 (saite)
Man bija tieši otrādi. Tur viss ir tik dzīvs, tur visi ir tik savējie, ka sajutos atkal dzīva. Tagad atpakaļ te.. Reizēm ir tik labi, ka ir, kur aizbraukt pie "viņiem", vai arī ir viņi, kam piezvanīt, kad liekas, ka te ir pārāk grūti vai vientuļi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]pelkje
2003-09-29 10:27 (saite)
nezinu.. cilvēki ir dažādi. un pirmajā reizē kad es braucu.. es braucu ar ķaut kādu.. ne cerību.. ne priekšnojautu.. bet likās, ka būs labi. un tad pirmais bija drausmīgā nekārtība par kuru biju paspējusi aizmirst. un sīkā kas mani ieraudzījusi pēc 2 nedēļām nevis sasveicinājās bet sāka ruji braukt virsū un bļaut. nez. šoreiz ejot uz mājām man bija krietni smagāk. nezinu. neko nezinu. es ar prātu saprotu, ka diezin vai tās ilgi vēl būs manas mājas. un es lai gan sajūtu to kā mājas.. vēl sajūtu.. vieglāk tomēr ir ārpus. nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?