blakusseedoshais puisis skatiijaas kko par gitaaraam. savaa kompii. es jau atkal neiesu uz lekciju. man jaatmet paradums biezhi te rakstiit. es zinu, ka taa ir. es esmu slima (paaris speerieni pa glavu atkaartojot "slima, slima, slima")
datoru ruukonja, daudzu datoru.un taalaak
domaajot par vakaru naak praataa vien eediens un briivs laiks. pilniigi. un es nemaz neuzprasos sevi izklaideet. es meeginaashu maaciities (luugshanaas aina "ak nu kaut man pietiktu iekshu maaciities, luudzu, luudzu kaut nu es pamaciitos")
rakstiishana ar garumziimeem bik izgaazaas. es par to vienkaarshi aizmirsu. bet es zinu, ka agri bvai vēlu to būs jāiemācās (pirksta kratiishana pie deguna:
maa(ā)cies!!!). diezgan daudz notiek iztēlē. taču daudz arī nenotiek. lalalalalala. personas ierobežotība? mana mīļā māmiņa saka, ka es esot ierobežota. tas man ir liels šoks. bija, kad viņa to pateica. un otro reizi un trešo un ceturto arī. "uzdeva pa nerviem". taču inbox neuztver latviešu burtus. nepatīk viņam. līdz ar to grūti lasīt. un maīnīt negribu, jo to meilu izveidoju žurnālam.