Neveiksmīgas vakariņas
Tikko pagatvoju tik tiešām ļoti negaršīgas vakariņas. Biju plānojis ēst griķus, apceptus eļā ar sieru, klāt pieēdot svaigu kāpostu salātus ar eļu un citronu sulu. Pilnīgi parasta pārtika, nekas īpaš, bet man jau kā nepilnvētīgas dienas izdzīvotājam griķi piecepās pie pannas un saķjepa izkusušā siera massā. Tas vēl bija pieciešami, jo griķi šajā brīnišķīgajā salikumā, garšoja pēc nekā, ar kaut ko. Izdomāju, ka laiks ir gatavot salātus, lai izglābtu manu neizdevušos maltīti. Sacīts darīts, sakapāju kāpostu, uzgāzu tam eļu ar citronu sulu, un ieguvu kaut ko šausmīgi negaršigu. Sapratu, ka to man glābt vairs nav lemts, un tāpēc nogriezu gabalu no atlikušā kāposta, un grauzu klāt manai briesmīgajai biezputrai, bet kā jau parasti šādās reizēs, kečups šo putru ko ievāriju padarīja no negaršigas uz mēreni negaršīgu. Tā es tagad te sēžu un esmu nelaimīgs, putru saēdies, kaut gan cerēju uz ikdienišķiem mēreniem vēdera priekiem. Viens labums gan ir, proti, ka kādreiz ir jaieēd galīgais draņķis, lai saprastu ēdiena nozīmi vispār mūsu sadzīvē. Paldies, un novēlu jums labu apetīti.