pirmskashu murgi
nu ko pa naktiim mums tagad laiks ir skriet,
mums vairs nav laika par dziivi smiet,
jo nasta mums ir tik ljoti smaga,
un zaarkaa ir iesista kaarteejaa nagla.

mums nepadariitais aiz muguras velkaas kaa aste,
tuuliit tiks bedree ielaista shii koka kaste,
tur mums buus dziivot peedeejaas muuzjiibas dienas,
liidz atkal mums acis raadiis jaunas dienas.