Es nezinu un man ir vienalga...
Lietus, vecs pussapliisis lietussargs un tukshas ielas. Chicaaaaago...taa patiesi bija fantastiska filma. Domaaju, ka cilveeki mani nemaz neieveeroja, bet man bija vienalga. Es marsheeju cauri ielaam, griezdama noplukusho lietussargu tik eleganti it kaa es atrastos uz Brodvejas skatuves teerpusies vien maziitinjaa no veel maziitinjaakiem spiiduliishiem "shuutaa" "kleitinjaa". Kad veejsh raava lietussargu aaraa no manaam nosalushajaam rokaam, es tikai smeejos, smeejos un smaidiiju, cik vien plati iespeejams.

Shii ir jau mana treshaa kafija vienatnee un man saak likties, ka taa aizstaaj jebkaada veida alkoholu.

Vai es juuku praataa? Es nezinu, un man ir absoluuti vienalga.Es triicu eiforijaa, cerot, ka peec taas nenaaks seviszheeloshanas asaras. NENAAKS!?!? Nezinu un man atkal ir vienalga....

Izskatos labi, nee, patieshaam es shovakar izskatos sa-so-dii-ti labi, taadeelj es pat liidz tualetei varu aizsoljot ar vispaarliecinaataako gaitu uz pasaules.

Triicu. Kaapeec? Es nezinu un man ir vienalga.

Es neesmu viena, esmu pati sev.

No luupu kaktinjiem izslauku kafijas putinjas tik erotiski it kaa man pretii seedeetu viirietis, kuru es nezheeliigi veeleetos ievilkt gultaa. Man pretii esoshais kreesls ir tukshs. Nee, ne jau taadeelj, ka vinjsh buutu kaut kur aizgaajis. Vinja vienkaarshi nav. Vinjsh neatnaaca, jo nezinaaja, ka es te buushu, vinjsh nezinaaja, ka es esmu. Bet, kas tad iisti tas "vinjsh" ir? Es nezinu...nu tu jau zini...- jaa, jaa, tas pats vienalga.

Kafija ar piparmeetru siirupu..., man riit vairs nebuus naudas.

Rakstu ar bronzas pildspalvu uz mazaam dzeltenaam lapinjaam. Eliiti vai ne? Tas bija vieniigais, ko vareeju atrast somaa.

Man patiik shii viena. Skjiet, ka es turpmaak paartikshu tikai no kafijas, jo nekam citam man vairs neatliks naudas. Kafija un cilveeki, daudz cilveeku, kurus es varu veerot par baltu velti. Es tachu elpoju sabiedriibu. Te nu taa ir - sabiedriiba, mana neko nemaksaajoshaa sabiedriiba.

Tu arii vari. Nopeerc visleetaako kafiju un veero, veero par velti. Ko? Mani, jaa, mani - meiteni, kura viena dzer Caffe Late ar iiru piparmeetru siirupu
un drudzhaini raksta uz baali dzeltenaam lapinjaam.

Tieshi desmit siiksiikaa rokrakstaa sarakstiitas lapeles, no kuraam shkjiet kaut ko speeshu salasiit tikai un vieniigi es. Kas es esmu? Es nezinu..., nu labi, negribu atkaartoties.

Aarpraats, man tachu agraak riebaas sveetdienas. Nee, tagad es taas miilu, es dievinu shiis nolaadeetaas dienas viena kopaa ar sevi.

Veel 20 minuutes liidz autobusam. Kafijas palicis pavisam maz, naudas - veel mazaak. Peedeejais malks un peedeejie latinji. Kaapeec es smaidu? Man ir labi, tik nezheeliigi labi, ka tuulinj, tuulinj buus slikti, pavisam slikti.

Cilveeks sev var iestaastiit jebko, jaa, nu citiem jau arii. Man iepatikaas sev iestaastiit to, cik man ir labi. Tikai pavisam klusinjaam, taa lai neviens nedzird, lai domaa, lai domaa taapat kaa es - MAN IR LABI!?!?!

Dzelteno lapinju veel vesels leerums. Varbuut atstaat paariiti riitdienai? Riitdienas kafijai un smeldzoshi patiikamajai eiforijai sheit pat, pie shii pasha sudabotaa kafijas galdinja.

Arlabvakaru beerni, ar to nu es shovakar atvados. Saldus jums sapnjus..., tik saldus kaa mana kafija ar banaanu, karamelju un piparmeetru siirupu.

Saldu dusu,
juusu, "es"