Par pagātni
Ir ārkārtīgi dīvaina sajūta. Es tagad jūtos daudz vairāk iemests citā vidē, daudz klišejiskāks jaunietis lielajā pilsētā nekā tad, kad devos uz Ziemeļjorkšīru pirms četriem gadiem.

Ja jau par pagātni, tad - es dienu pirms aizbraukšanas no Latvijas saņēmu atpakaļ pāris ļoti sen aizdotas grāmatas. Viena no tām bija Kortāsara 'All Fires the Fire and Other Stories', ļoti nopriecājos par to, iegāju vannā un izlasīju 'The Southern Thruway'. Kāpēc es biju pārtraucis lasīt un pārlasīt Kortāsaru? Manas šeit* jau aprakstītās 'Bestiārija' sajūtas diemžēl vairs neatkārtojas, tomēr Kortāsars ir tik sajūtams, Kortāsars raksta ne prātam, bet pakrūtei - lasot jūt. Vai arī tās ir manas 'jaunietis lielpilsētā' blaknes.

Nopirku vēl vienu 'Hopscotch' eksemplāru, lasu metro. Pirmo esmu aizdevis jaunietim, ko neesmu saticis trīs gadus. Būs jāatprasa, kad būšu atpakaļ Latvijā, būs sociālais neērtums.

Starp citu, runājot par manu praksi, kā jums ir paticis WarSumUp / Kara Daba?

* Kāpēc 'Bestiārijs' ir blakus kaut kādam 'Dark Knight'? Pfe. Toties komentārs tam rakstam jauks.