Es esmurakstījusi darbus par samaksu citiem. Proti, C daļas priekšmetos un tēmās, kas mani pašu ir interesējuši. Man pašai draugi ir palīdzējuši uzrakstīt lietas, kas man nav šķitušas pietiekami svarīgas studijās, piemēram, C daļas priekšmetā pasniedzējs liek konspektēt savu grāmatu (Andris Rubenis - plaģiātu karalis) un tad liek atzīmi par šo konspektu vai arī pasniedzējs (Igors Šuvajevs), kurš 2 dienu laikā var izlasīt 60 referātus un ielikt visiem atzīmes amplitūdā no 1-10 arī nepelna nopietnu attieksmi.
Pati studēju cītīgi un neplaģiēju. Špikerus taisu uz katru eksāmenu un ņemu līdzi iekšē, taču beigu beigās nekad neesmu lietojusi.

Tā kā tas ir koks ar diviem galiem. Ja pasniedzēji nopietnāk attiektos pret uzdotajiem darbiem, nopietnāka arī būtu atdeve. Manā augstskolā, piemēram, maģistrantūrā krievu studentiem ir problēmas rakstīt latviski un, piemeram, pie krievu pasniedzējiem viņi nodod referātus krievu valodā, kā arī maģistra darbam tiek ielikts 10, jo tajā tiek pieteikts jomai neierastu metožu lietojums pētniecībā, lai arī šis darbs gan vadītāja, gan recenzenta rokās nonāca 15 minūtes pirms aizstāvēšanas. Vai arī autoāta atzīmes, kur viss kurss dabū 8 vai 10 par ieguldīto darbu. Nafig man pūlēties, ja rezultāts visiem ir vienāds un nenopietni vērtēts. Var jau teikt, ka es pati virzu savu izaugsmi un daru tosevis dēļ, bet sevis dēļ es varu darīt tās lietas, kas man patīk un interesē un tās, kas man šķiet liekas, nodot citiem, ja jau pašai augstskolai ir po*