Es esmu Kuba
Soy Cuba ir filma ar vizuāli iespaidīgāko mājas degšanu manā kino pieredzē. Un dažiem no baudāmākajiem long takes. Un milzīgu rewatchability elementu, tāpat kā liels rewatchability elements ir gleznās. Skaists (un, yeah, revolucionārs) operatora darbs, kā arī Mosfiļm / Rebel Government propagandas bits and pieces padara šo filmu pacilājošu un ārkārtīgi, ārkārtīgi baudāmu.
Šovakar turpinam iepazīt Latīņamerikas kino. Vai nu La Historia Oficial, vai Memorias del Subdesarrollo. Rindā jau stāv minimums no krievu neatkarīgā kino.
Ja kādam ir idejas, kur var iegādāties / lejupielādēt pirātiski Argentīnas indie darbu Parapalos, lūdzu pasakiet. Jo mani interesē.
Vēl es šodien satiku filosofijas pirmkursnieku, kas dosies no turienes projām, biju pie friziera un nopirku jauno Rīgas Laiku, ko vēl neesmu apskatījis pat mazliet.
Un uz Ziemeļjorkšīru no Vācijas pasūtīju matē tēju, ķirbīšus un salmiņus.
OMG, Update: Es skatīšos vienkārši Blade Runner.