Jā. Un, atgriežoties brīvlaikos, tu diktē apriti pats. Tu esi deficīts, tu esi prioritāte.
Un vēl tu satiec tikai tos, ko vēlies satikt, jo nav laika (patiesībā tu Latvijā guli līdz vieniem, lasi un spēlē datorspēles). Un tas, ka tu neatbildi uz viņu (to, ko vēlēsies satikt) e-pastiem un neej Skype, arī man pašlaik smeldz.
Jo man nepatīk uzturēt kontaktus, tikai tādēļ, lai būtu kontakti, pat ar labajiem puikām, pat ar dāmām.
Es (neatkarīgi no dzīvesvietas) gandrīz nevienu nesveicu svētkos, pavadu laiku ļoti šaurā cilvēku lokā un jūtos gandarīts, ka tie cilvēki ir tieši tik labi. Tādu dzīvi šeit ir viegli dzīvot.