Man ir mazliet cits scenārijs, jo uz šejieni atbraucu ar savu sešu gadu kolēģi (no kategorijas "labie puikas"). Ja neskaita kopvirtuves tērzēšanas ar kaimiņiem, mana sociālā dzīve ir viens cilvēks. Un nav incentīvas kaut ko paplašināt, jo puikas šeit ir sekli, bet dāmas pārāk apaļīgas.
Bet, projām esot, satraukums ir tāpat. Jo ir brīvlaiki, kad visi jāsatiek, ja kādu nesatiec, tad esi nelietis (vai vismaz saņem sirdsapziņas pārmetumus).
Tomēr, jāatzīst, baltās lapas efekts bija neprātīgi patīkams.