Ye Shall Be Gods
"Pēc pusstundiņas pirmais paukošanas treniņš šajā trimestrī. Ceru uz visu to labāko." Pardon, bet parādās jautājums: "Ko es domāju to rakstot? Pusstundiņa? Ceru uz visu to labāko?" Vai nu man bija vienalga, vai es biju sīks un Pastkartēm pretīgs cilvēks, kas dzīvē neko nesasniegs. Ar nekā nesasniegšanu es domāju ģimenes, zelta retrīvera, ģimenes auto, piepilsētas mājas un vasaras izbraukumu sasniegšanu. Tādēļ atvainojos par šiem vāŗdiem un lūdzu tos neņemt vērā.
Paukošana bija tres bien. Šoreiz mazāk elegances, mazliet vairāk sviedru un izmisīgu centienu. Esmu vienīgais puika - iesācējs pie špagas, jo visi pārējie aizrautīgi darbojas ar floreti un zobenu. Augstākas latiņas, mazāk paukošanas, vairāk zaudējumu.
Man patīk lasīt Mandras jauno emuāru. Satura ziņā nekas daudz nav mainījies, bet liekas, ka būtu. Arī jaukākas bildītes.
Man šķiet, ka šajā trimestrī atradīšu diezgan daudz laicīša daiļliteratūrai, filosofijai un dzejai. Es gribu sev atklāt Rušdi, es gribu sev paplašināt Vailda horizontus, es gribu Borhesu un Markesu, Loku un Mõru, Monteskjē un Veblenu. Un pats labākais - man šāda iespēja būs.

But the life of man is a sorrow
And death a relief from pain,
For love only lasts till tomorrow
And life without love is vain.
/O. Vailds/