nu, jā... kadu laiku neesmu šeit neko rakstījis, lai gan šis tas pastāstāms ir sakrajies. vienmēr, kad bija doma kaut ko uzrakstīt kaut kads slinkums parāva vai arī basa melnais mirdzums likas pārāk vilinošs.

pavasaris ārā- tas priecē. vismaz vairs ārā nav auksts, tikai patīkams vēsums, tā šodien braucot autobusā, sēžot pretī neglītai sievietei, nospriedu.

vienu nakti, kad nevarēju aizmigt, atkal jau skaļi sarunajos ar sevi. šoreiz domāju par dievu... (atkal jau) manor visu to, kas notiek pasaulē patiešām parņem sajūta, ka dievs IR miris, jo vai tad savadāk būtu tā kā ir? un vai dievs tiešām IR bezgalīgs kā to pauž bībele? man nez kāpec šķiet, ka arī dievi mirst, un tad ievel nākamo, kā karali. un enģeļi ir viņa galminieki, ar svēto pēteri priekšgalā! : D

vien draudznene teica, ka šī doma ir skaista, nezinu. man tā šķiet muļķīga, tā pat kā lielākā daļa no lietām ar ko mēs aizraujamies vai daram.

BRB