sapratu to, ka mana d-grāmata izskatās tāda ka homo, tapēc nomainīju izskatu, tomēr no lillīgi rozā burtiem tā arī nespeju atteikties. ja jau man istabai siena tadā krāsā... tomēr lilla krāsas peroids vēl nav pārgājis. interesanti ka būtu, ja es basam krāsu pilnīgi melnas nomainītu uz pārejo no lillā uz melnas.

biju izgājis ārā uzpīpēt. konstatēju, ka pilnmēness, un sapratu kāpēc pagāšnakt sapņoju par cilvekiem, kas piesieti suņu sisniņās pie autobusa skrien tam pakaļ.

bet vakar jauki pasēdēju ar čomiem a-salā, tikai tur baigi aizdirsts tagad. sākām jau domāt par citu vietu kur sēdēt ārā un dzert alu, konstatējām, ka labākā būtu naci raping camp- biķernieku mežš, tikai baigi tālu. interesanti, vai valdībbai būtu grūti, ja tā centrā atvērtu jaunu vietu, jo a-salu taču tā pat grasās klapēt ciet?

...parāva tagad tāda kā apātija no visa, pret pasauli. neaprakstāms rūgtums un riebums. nezinu pat kāpēc. gribas pazust un ieurbties zemē.

nu, jā... kadu laiku neesmu šeit neko rakstījis, lai gan šis tas pastāstāms ir sakrajies. vienmēr, kad bija doma kaut ko uzrakstīt kaut kads slinkums parāva vai arī basa melnais mirdzums likas pārāk vilinošs.

pavasaris ārā- tas priecē. vismaz vairs ārā nav auksts, tikai patīkams vēsums, tā šodien braucot autobusā, sēžot pretī neglītai sievietei, nospriedu.

vienu nakti, kad nevarēju aizmigt, atkal jau skaļi sarunajos ar sevi. šoreiz domāju par dievu... (atkal jau) manor visu to, kas notiek pasaulē patiešām parņem sajūta, ka dievs IR miris, jo vai tad savadāk būtu tā kā ir? un vai dievs tiešām IR bezgalīgs kā to pauž bībele? man nez kāpec šķiet, ka arī dievi mirst, un tad ievel nākamo, kā karali. un enģeļi ir viņa galminieki, ar svēto pēteri priekšgalā! : D

vien draudznene teica, ka šī doma ir skaista, nezinu. man tā šķiet muļķīga, tā pat kā lielākā daļa no lietām ar ko mēs aizraujamies vai daram.

BRB

vienmēr, kad kaut ko rakstu vai pierakstu, man ir šķitis, ka pirmajam ierakstam būtu jābut par kaut ko, kādu tēmu. tikai ta arī nav izdevies saprast par ko tieši!? arī tā doma, ka kaut kas sakarīgs japasaka atnem vēlmi kaut ko tādu arī patiešām darīt... vismaz man. ja godīgi, pat nezinu kāpēc tieši izvēlējos rakstīt blogu. laikam jau tādēļ, ka apnicis papīru pieķēpāt ar visādiem mazsvarīgiem mēsliem...

kaut gan ir tikai pusvienpadsmit, es jau jūtos noguuris no nekā nedarīšanas... varbūt uzvārīt tēju, iet gultā un lasīt grāmatu kamēr atkal atlūztu pie gaismas? nu, jā, ko gan vēl es varētu darīt citu? ā, fak, sajutos nožēlojami- sodien tačū piektdiena, bet, nē, triekt, kā parasti, es eju sesdien.

http://www.zzz.lv