stroller (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} paranoid) rakstīja,@ 2006-09-13 16:02:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Hmmm. Esmu dusmīga uz mammu. Kopš 7dienas jūtos slikti, bet viņai vienalga! Liek man iet uz skolu. Šodien aiz nespēka pieturā apraudājos. No rīta man bija 35.9 grādi, bet tagad jau 37.3. Karsti, svīstu, šķaudu, klepoju, asaro acis. Un jāskraida pa pasauli apkārt. Un kad es veseļošos? Man vairs nav spēka, rīt un parīt neiešu uz skolu, grib viņa to vai ne. Aiziešu pie ārstes un dabūšu zīmes par kavējumiem, patīk viņai tas vai ne. [Viņa vēl gribēja 2dien, lai es eju uz sportu...]. Cik necilvēcīgi, pilnīgi pretīgi. Jūtos tā, it kā man būtu nocirstas rokas, bet liktu rakstīt ar roku! :((( Es vēl saprastu, ok 1a diena, bet ne jau tā, ka šī ir 4ā diena, kad man ir slikti, labāk nepaliek, bet no viņas puses pilnīgs atsalums. GRRR! Spītēšos un viss. Lai tik iebilst, es vairs neklausos, pilnīgi zudis ir kkas! Atnāk mājās un prasa, kā es jūtos, es saku, ka slikti. Ar to saruna beidzas. Tad kāda jēga prasīt, ja neinteresē?????
