Viņš uz mani tā skatās. Un tā kā es viņu nevēlos sveicināt, viņš paskatās ar vēl īpatnējāku skatienu ar to savu smīnu sejā un pamāj ar galvu, un tomēr sveicina prmais. Ko tad es, nu atņemu sveicienu, kaut gan negribēju. Es gribēju ignorēt.

Vakar bijām iekš "Cuba". Forši, vienīgi nobeigums tāds čābīgs. Skaļuma dēļ notika pārpratums, jo tur ir tik skaļi, ka sarnājoties jābļaustās. Paldies ancho par vakariņu tik un tā ;) Man patika dejot :))))))))

Un man atkal liekas, ka man nav, ko vilkt mugurā...