Es nekad nesamierināšos. Es ļoti nevēlos nonākt situācijā, kurā es ļauju lietām notikt. Es zinu, kas es esmu un kāds es esmu, es apzinos, ka mans mentālais stāvoklis neliks šķēršļus - galu galā, tā jau ir bijis, kad ir jāmeklē iemesli, kādēļ tas ir noticis, ka "tā tas vienkārši bija". Es jūtos mācījies, es jūtos gatavs. Es nevēlos attapties, es vēlos apzināties un sasniegt griestus, sasniegt augstāko, sasniegt īsto. Tas ir tieši tik daudz vērtāks. Tas ir eksāmens, kas velkas jau gadiem ilgi. Tas nenozīmē, ka viņa nolikšana nebūtu tā vērta. Tas sort of ir mērķis. Lielais, stratēģiskais. Es ļoti nevēlos aizmirst šo rītu. Es ceru, ka pēc gadiem pārlasot, Tu vēl atcerēsies, kā viņa izskatījās, kur Jūs tikāties, kur devāties, atcerēsies sajūtas. Atcerēsies vietu, galdu, telefonsarunu. Viss vēl priekšā. Eksāmens vēl ir tikai sācies. Un es viņu nolikšu. Es zinu, es varu. Nekad šādos apstākļos neesmu bijis tik mierīgs un tik pārliecināts. Nekad neesmu pēc kā tik ļoti īsta tiecies.