para's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
para's LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Monday, April 6th, 2015 | | 3:24 am |
Man galvā skan Niks Matvejevs.
Un ķermenis locās kā salvete.
Es pārāk daudz ceru, pārāk daudz sapņoju.
Es neesmu šeit, vēlos būt citur.
Kā tur nokļūt?
Kļūst par traku. | | Thursday, September 4th, 2014 | | 12:17 pm |
C’est moi, un journaliste de son pays, qui a vendu la mèche hier matin sur les réseaux sociaux. | | Wednesday, August 13th, 2014 | | 10:48 am |
Man ausīs sarkana saule. | | Sunday, August 10th, 2014 | | 1:26 am |
Es nekad nesamierināšos. Es ļoti nevēlos nonākt situācijā, kurā es ļauju lietām notikt. Es zinu, kas es esmu un kāds es esmu, es apzinos, ka mans mentālais stāvoklis neliks šķēršļus - galu galā, tā jau ir bijis, kad ir jāmeklē iemesli, kādēļ tas ir noticis, ka "tā tas vienkārši bija". Es jūtos mācījies, es jūtos gatavs. Es nevēlos attapties, es vēlos apzināties un sasniegt griestus, sasniegt augstāko, sasniegt īsto. Tas ir tieši tik daudz vērtāks. Tas ir eksāmens, kas velkas jau gadiem ilgi. Tas nenozīmē, ka viņa nolikšana nebūtu tā vērta. Tas sort of ir mērķis. Lielais, stratēģiskais. Es ļoti nevēlos aizmirst šo rītu. Es ceru, ka pēc gadiem pārlasot, Tu vēl atcerēsies, kā viņa izskatījās, kur Jūs tikāties, kur devāties, atcerēsies sajūtas. Atcerēsies vietu, galdu, telefonsarunu. Viss vēl priekšā. Eksāmens vēl ir tikai sācies. Un es viņu nolikšu. Es zinu, es varu. Nekad šādos apstākļos neesmu bijis tik mierīgs un tik pārliecināts. Nekad neesmu pēc kā tik ļoti īsta tiecies.
Current Music: Nina Simone - Feelings | | Monday, October 21st, 2013 | | 5:18 pm |
Kaut kā šķiet, ka pēdējo nu vismaz piecu gadu laikā es neesmu pieņēmis nevienu pareizu lēmumu, kurš būtu bijis kaut nedaudz nozīmīgs.
Current Music: Kad Nekas Nav Palicis Tevī - Credo (1982) | | Friday, September 27th, 2013 | | 4:25 pm |
Šis raksts ir kārtīgs piemineklis. Ar stingriem pamatiem un mēnesi garu vēsturi. Laiks dzēst ārā. http://slumberwise.com/science/your-ancestors-didnt-sleep-like-you/Ar mani nerēķinās, kas nozīmē tikai to, ka jebkādas cerības ir muļķības. Mazums, kā gads, divi sagriezīs pasauli. Bet nekas, kamēr pasaule redz pasauli, turpināšu pelēt dīvānā. Laiks aizmirst un aizmirsties, un sakārtot to, kas ir jāsakārto. Un virzīties uz priekšu - tā, pārmaiņas pēc. | | Saturday, August 31st, 2013 | | 1:08 am |
Tas bija ļoti ātri. Un, galu galā, pāris dienas (četras) es tiešām jutos labi. Pavasaris palīdzēja vasarai - lai cik draņķīgi es arī nejutos maijā, tas acīmredzot bija vērtīgs laika posms. Būtībā, ja es kļūtu izlēmīgāks, ja man būtu nauda un pakaļ neskrietu visādas savādas veselības(*) kaites, viss ar mani būtu kārtībā - būtu kārtīgs sabiedrības loceklis.
Tad vienīgi paliktu visi pārējie issues. Kā, piemēram, spēja koncentrēties, uzņemties un darīt. Ir 1 am. Būs. Kā bankā.
Current Music: dzelzs vilks | | Wednesday, August 7th, 2013 | | 5:53 pm |
Patīk plānot telefona sarunas. Nevis tā, ka prātā noformulēt skaisti vienu-divus galvenos statement'us, bet veiklās un skaistās frāzēs noformulēt veselu lapu. :)
Current Music: 5Nizza - Soldat | | Sunday, July 28th, 2013 | | 1:44 am |
A ko darīt, ja man ir nedaudz bail? Ja man šķiet, ka man nav necik laika? Ja man šķiet, ka man nav laika, lai saprastu, vai es to maz gribu. Protams, ka es to gribu. Mani patiesībā priecē tas, cik normāls es esmu bijis - vajadzēja būt sliktāk. Būs labāk. Būs labi. For once. Lūdzu.
Current Music: Būt nabagam, cik saldi | | Sunday, May 12th, 2013 | | 4:25 am |
If a writer falls in love with you, you can never die. | | Sunday, May 5th, 2013 | | 7:32 pm |
Es nezinu, kādēļ es lēkāju pa istabu. Man nav ne jausmas, kādēļ man šķiet svarīgi to šeit ierakstīt. Es nezinu, kādēļ es jūtos tik labi, zinu tikai to, ka kādu laiku tā jūties nebiju. :)
Un vēl man šķiet, ka es pārlieku daudz sāku šeit rakstīt, tanī pašā laikā pārlieku maz strādājot pie oriģinālā projekta.
Current Music: Dzelzs vilks - Auksto staru gaismā | | Friday, May 3rd, 2013 | | 10:12 pm |
Esam atgriezušies normālās sliedēs. Esam salauzti, kļūstam resnāki, neguļam normāli, tā īsti neko nedarām, skatāmies Ugunsgrēku un CNN, darām lietas, par kurām mums neviens nemaksā. Un tomēr ir interesantāk to visu nedarīt, bet vienkārši dzīvot. Nebaidīties atrast cilvēkus, ar kuriem mēs arī vēlētos pavadīt laiku kopā.
Current Music: The Cats - Swan Lake | | Wednesday, April 24th, 2013 | | 6:25 pm |
I'm getting my post forwarded to the abyss. | | 6:24 pm |
You could have your cock in her, you still wouldn't have the balls to fuck. | | Thursday, April 18th, 2013 | | 2:46 pm |
"ja es varu atteikties no priekiem un prieciņiem, pie reizes zaudējot arī visu, kas mani grauj, ticu, ka tas ir labs dīls"
Acīmredzot tā īsti nav noticis. Nu ko, tad gan ir visnotaļ štruntīgi.
Interesanti, cik ļoti visi apkārtējie ārzemju braucieni būs mani mainījuši. To mēs redzēsim.
Current Music: Jurga - 5th Season | | Sunday, April 14th, 2013 | | 12:00 am |
Nav tā, ka būtu forši. Nu tā, ka forši līdz galam un tā. Nu tā, ka laikam vien ir pareizi, ka es neuzticos cilvēkiem un tā tālāk. I know someone who is an unlucky guy. | | Saturday, April 13th, 2013 | | 11:39 pm |
Zajebal un tā. Uz Spāniju nebraukšu nekad. Un reāli nav, ko dzert, ir dirsā. | | Friday, April 12th, 2013 | | 2:18 pm |
Stalkošana ir kļuvusi par manu ikdienu un salazausi mani. Ffs, man teju trīc rokas. | | Sunday, March 31st, 2013 | | 6:04 pm |
Jūtu, ka ir jāparakstās. Mans mazais pusaudzis brēc. Pārmaiņas pēc, līdz šim saražoto nedomāju pārlasīt. (EDIT: tomēr nē, lasīšu)
Divos vārdos - ir traki. Ir tā, ka ir parādu kalni, noignorētu epastu un darbu kalni, taču pāri visam - pavasaris galvā. Kad gan pēdējo reizi tā pa īstam būtu gadījies? Mans kursa darbs pēc manis sauc, taču vēl vairāk mani sauc viņa. Ja vispār sauc. Ja tik tiešām nav tā, ka es saucu viņu, bet sasaukt nemaz nespēju. Ffs, cik ilgi var baidīties, grīļoties un, galu galā, nepriecāties. Gaidu dienu, kad mans mazais, ar zemo pašvērtējumu un sociālo neveiklību apveltītais pusaudzis mani pametīs.
Globāli lietas ir gājušas uz augšu. Es nepriecājos, taču es neskumstu, es esmu pazaudējis emocijas, pasauli uztveru mierīgāk, nav nolemtības. Pat nezinu, cik tas ir labi, taču, ja es varu atteikties no priekiem un prieciņiem, pie reizes zaudējot arī visu, kas mani grauj, ticu, ka tas ir labs dīls.
Man likās, ka šis varētu kļūt par pirmo respektablo bloga ierakstu, tomēr uz to cerēt laikam ir velti.
Current Music: Maurice Chevalier - Sweepin' the Clouds Away un vēl šis tas | | Wednesday, October 31st, 2012 | | 10:30 am |
Man ir tik ļoti liels bezspēks. Jau kādu pusotru mēnesi. Es vienkārši nespēju neko paveikt, nespēju fokusēties, nespēju būt priecīgs. Pats briesmīgākais tajā visā ir tas, ka es nespēju izrādīt prieku, es izrādu nīgrumu un pasivitāti, apātiju. Man ir garlaicīgi un lielā mērā zajebal, man ir apnicis. Es neatceros pēdēju reizi, kad es būtu nonācis šādā bedrē un es nespēju sevi piespiest no šīs bedres izkļūt - lai cik aprobežots es nebūtu, sevi es tomēr esmu kaut nelielā mērā esmu spējis iepazīt un šādi tādi mehānismi, ar kuru palīdzību censties tikt ārā, ir pazīstami.
Skaidrs, ka pusotra mēneša laikā uz maniem pleciem ir sakrājušies arī nebeidzami darbu kalni. Darbi, kas vairumā gadījumu man neinteresē, bet kam ir jābūt. Attiecīgi man nav laika tam, kas ir jādara, kā arī tam, ko es gribētu darīt. Tā reāli es nespēju neko, kā vien vienpadsmitos vakarā aizmigt, lieku reizi skatoties kādu Friends sēriju.
Man pietrūkst motivācijas. Arvien vairāk un vairāk mani māc bažas par to, ko un kāpēc es daru un vai es tik tiešām vēlos to, uz ko es cenšos tiekties. Atbildi uz jautājumu “kur tu redzi sevi pēc 10 gadiem”, es nesniegtu, es pat nevēlos to iztēloties, jo ar neko vairāk kā nepiepildītām ambīcijām un nebeidzamām neveiksmēm man nākotne nesaistās.
Skaidrs, ka ir nepieciešams sasisties, lai dotos uz priekšu, taču pieļauju, ka šajā gadījumā ar sašisanos būs par īsu – mani vajag sist. |
[ << Previous 20 ]
|