Sev par skumjām secināju, ka man vairs nav ko pašam teikt un piebilst pie citu teiktā. Tāda žults un seklums tik ir trāpījušies manos tekstos. Tā kā manī ir miris tas mazumiņš ticibas labajām vai pārsteidzošajām lietām, atvados no šīs virtuālās, bet man tik ļoti mīļās sabiedrības Sviesta cibā. Ar šodienu kļūstu par pavisam parastu Pelēko reālajā dzīvē. Lai Jums visas lietas.