Comments
Piezīmēšu, ka ir situācijas, kad tas var nebūt iespējams.
Vienkāršības dēļ neņemsim smadzenes, bet cilvēka uzvedību. Ko, protams, var izteikt arī atomu kustībās. Taču, priekš novērotāja, šie atomu mākoņi zaudē savu identitāti - vairs nav iespējams pateikt, ka tas ir cilvēks, ka tas veic noteiktu kustību, ka tam ir noteikts mērķis (iespējams iepriekš deklarēts), etc.
Ideāls novērotājs varētu joprojām prognozēt šī atomu mākoņa tuvāko pārvietošanos, bet ikdienas dzīvē saprast sekas cilvēka izteiktam "es vēlos alu" (ar iešanu uz virtuvi) ir vieglāk nekā procesēt miljardus vienību zemā līmenī, kur augstāka līmeņa entitāšu identitātes vienkārši neeksistē.
Vienkāršības dēļ neņemsim smadzenes, bet cilvēka uzvedību. Ko, protams, var izteikt arī atomu kustībās. Taču, priekš novērotāja, šie atomu mākoņi zaudē savu identitāti - vairs nav iespējams pateikt, ka tas ir cilvēks, ka tas veic noteiktu kustību, ka tam ir noteikts mērķis (iespējams iepriekš deklarēts), etc.
Ideāls novērotājs varētu joprojām prognozēt šī atomu mākoņa tuvāko pārvietošanos, bet ikdienas dzīvē saprast sekas cilvēka izteiktam "es vēlos alu" (ar iešanu uz virtuvi) ir vieglāk nekā procesēt miljardus vienību zemā līmenī, kur augstāka līmeņa entitāšu identitātes vienkārši neeksistē.
Tādēļ jau arī lielākā daļa diskursa par paternu telpu, kurā notiekošie procesi, no vienas puses, abstrahē un vienkāršo, no otras - caur to pašu emerdženci un autopoēzi izvērš un kodē konkrētās formālajās gramatikās un sistēmās neironu aktivitāti, no kuras nepastarpināti atvasināt intelekta dažādās izpausmes, uzvedību (atskaitot dažus specifiskus tās aspektus) un personības struktūru un dinamiku kā tādu nav īsti iespējams.
Tas gan vairs nav pie šīs tēmas galīgi, bet tev vajadzēs paskaidrot.
Emerdžentisma pamatus es aptuveni saprotu, bet runājot par aktuālām (cilvēka) smadzenēm, kas tur ar to vairāklīmeņu cēlonību un kā tur ir īsti ir "abstrahē" un "vienkāršo"? Tās tak ir metaforas, vai ne?
Formālās gramatikas, tā tak arī ir metafora?
Bet to labāk izvērst citviet. Un īsākos teikumos, ļoti vēlams.
Emerdžentisma pamatus es aptuveni saprotu, bet runājot par aktuālām (cilvēka) smadzenēm, kas tur ar to vairāklīmeņu cēlonību un kā tur ir īsti ir "abstrahē" un "vienkāršo"? Tās tak ir metaforas, vai ne?
Formālās gramatikas, tā tak arī ir metafora?
Bet to labāk izvērst citviet. Un īsākos teikumos, ļoti vēlams.
Ar "īsts"/"neīsts" šajā gadījumā, ļoti īsi un pēc iespējas vienkārši, ir aptuveni tāpat, kā ar paterniem iekš, sacīsim, Game of Life - zināmā mērā, "īsts" ir tikai pats pamatlīmenis, neironu aktivitāte vai šūnveida automātu noteikumu tabula, taču tas, kas faktiski veido visu aktivitātes sarežģītību un tās rezultātus, ir mijiedarbība tieši starp šiem paterniem (kuri emerdžē no mijiedarbības starp noteikumu tabulas radītajiem ierobežojumiem un apkārtējās vides konfigurāciju).
Vai, sacīsim, fraktālis versus to ģenerējošais vienādojums plus reālo skaitļu lauks.
Vai, sacīsim, fraktālis versus to ģenerējošais vienādojums plus reālo skaitļu lauks.
(Reply to this) (Parent)