Lacy F

Tādēļ jau arī lielākā daļa diskursa par paternu telpu, kurā notiekošie procesi, no vienas puses, abstrahē un vienkāršo, no otras - caur to pašu emerdženci un autopoēzi izvērš un kodē konkrētās formālajās gramatikās un sistēmās neironu aktivitāti, no kuras nepastarpināti atvasināt intelekta dažādās izpausmes, uzvedību (atskaitot dažus specifiskus tās aspektus) un personības struktūru un dinamiku kā tādu nav īsti iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gan vairs nav pie šīs tēmas galīgi, bet tev vajadzēs paskaidrot.
Emerdžentisma pamatus es aptuveni saprotu, bet runājot par aktuālām (cilvēka) smadzenēm, kas tur ar to vairāklīmeņu cēlonību un kā tur ir īsti ir "abstrahē" un "vienkāršo"? Tās tak ir metaforas, vai ne?

Formālās gramatikas, tā tak arī ir metafora?

Bet to labāk izvērst citviet. Un īsākos teikumos, ļoti vēlams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar "īsts"/"neīsts" šajā gadījumā, ļoti īsi un pēc iespējas vienkārši, ir aptuveni tāpat, kā ar paterniem iekš, sacīsim, Game of Life - zināmā mērā, "īsts" ir tikai pats pamatlīmenis, neironu aktivitāte vai šūnveida automātu noteikumu tabula, taču tas, kas faktiski veido visu aktivitātes sarežģītību un tās rezultātus, ir mijiedarbība tieši starp šiem paterniem (kuri emerdžē no mijiedarbības starp noteikumu tabulas radītajiem ierobežojumiem un apkārtējās vides konfigurāciju).

Vai, sacīsim, fraktālis versus to ģenerējošais vienādojums plus reālo skaitļu lauks.

(Reply to this) (Parent)