Nu, ko? Eiropa nāk?
Liekas, ka jaunā Eiropas kārtība ir noformējusies tiktāl, cik atlicis Latvijas apšas lēmums. Patiesībā, jāatzīst - mums paveicies! Nevienam citam nebija iespēja savu lēmumu paziņot pēdējam. Tad, kad zināmi visi iespējamie apstākļi. Cik patiesībā tā ir burvīga sajūta! Es varu izlemt tad, kad zinu, kā rīkosies visi pārējie :)) Un par pieņemto lēmumu varu atbildēt pilnīgi, to neietekmēs vairs nekādi blakus apstākļi!

Es jau laikam īpaši nesatraucos. Mani iestāšanās nebaida. Pat īsti nezinu, vai pieļauju savās domās kādu citu situācijas iznākumu, jo par to iedomājoties - tas gan mani baida. Būs kā vecajā labajā grāmatiņā - Palle viens pats pasaulē = Latvija viena pati nacionāli suverēna valsts Eiropas maliņā. Vai tas kaut kur der? Var jau būt, ka visiem eiro-skeptiķiem ir taisnība un izrādīsies, ka iestāšanās par labu nekāks. Bet viņi (eiroskeptiķi) nebilst ne vārda par to, kā izskatās alternatīva. Protams, ka svarīgākais ir izlemt, kas lai ar mums notiek nākotnē. Pieņemot lēmumu - par vai pret Eiropu, mēs esam tendēti domāt, ka pieņemam lēmumu kaut ko mainīt vai arī visu atstāt tāpat. Bet te piemirstas tas, ka mainīsies jau viss tik un tā, jo šo lēmumu pieņēmušas jau arī mūsu kaimiņvalstis. Mainīsies jau tik un tā. Tikai kā?

To būs mums, latvju tautai, lemt sestdien.
Es noteikti to izdarīšu - teikšu jā! Jo pārmaiņas gribas piedzīvot kopā ar saviem vecajiem labajiem kaimiņiem un tālākiem draugiem.