| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at the latest 40 entries. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for Laikam jau sapņotājs.
|
||||||||||
| Tuesday, April 27th, 2004 |
|
||||
|
Arī šodien nekas nesanāk. kaut kā rodas sajūta, ka pasaule un apstākļi sāk pagriezties pret mani ar aso pusi... |
||||
|
|
| Monday, March 15th, 2004 |
|
||||
|
Biju aizbraukusi uz laukiem. Sen nebija sanācis tā vienkārši pastaigāt pa tām pļavām un ceļiem... Cilvēki ceļ žogus. Intensīvi ceļ žogus. Ap māju, ap sētu, ap kokiem, ap apbūves gabalu, ap ganībām un pat senkapu teritorijā bija pamanījušies sabūvēt tādus kā nožogojumus, kur zirgiem no blakus staļļiem ganīties. Ko tas viss varētu nozīmēt? |
||||
|
|
| Tuesday, March 9th, 2004 |
|
||||
|
Sestdienas rīta īstenība Es izglābu tauriņu. Vismaz tā man gribējās. Ne jau tādēļ, ka tas bija skaists vai ka man tajā brīdī šķita – varu izglābt kaut visu pasauli! Tā sanāca. Man vienkārši apnika, ka viņš sitas stikla rūtī, cerēdams, ka vienubrīd šī šķēršļa vairs nebūs. Es labi zinu, ka pieskaroties tauriņa spārniem, var atņemt viņa dzīvi – prasmi lidot. Tik notraucot spārnu putekļu rotu. Bet man likās – labāk mirklis īstas sajūtas, skaistas pasaules nekā ilgi sisties loga rūtī un kādā brīdī saprast, ka citādāk jau vairs nebūs. Es uzmanīgi notvēru tauriņu saujā un iznesu dārzā. Viņš vairs nebēga no manis, bet mierīgi sēdēja plaukstā. Stūrgalvīgi vērās pasaulē. Varbūt nespēja aptvert notikušo? Uzliku uz vīteņauga. Pēc laika, man par prieku, tauriņš izdarīja pirmo mēģinājumu lidot. Tas mani tiešām sajūsmināja, jo sapratu, ka mans nodarītais ļaunums nav lielākais no iespējamiem. Lidojums gan bija niecīgs. Bet bija. Tauriņš nosēdās zālē. Mēģināja vēlreiz, bet nekas lāga viņam neizdevās. Bija jau man uz plaukstām mazliet puteklīšu no spārniem palicis. Es tā kā mazliet saskumu. Bet būdama pārliecināta, ka sēdēt zālīte ir labāk nekā bezcerīgi sisties loga rūtī, nomierinājos. Un prieku man radīja miers, kādā tauriņš sēdēja uz zaļās lapas. Runā jau, ka situācijās, kad liekas – viss ir beidzies, notiek lietas, kas liek sirdij pukstēt straujāk. Vai vismaz pasmaidīt. Un arī šoreiz tā notika. Pie mana lidojošā drauga parādījās otrs taurenītis. Gluži tāds pats! Brālis? Māsa? Nē! Sapnis. Viņš – tas, kurš visu dzīvi meklēts un gaidīts! Brīdi abi mīlnieki sēdēja uz lapelēm zālītē. Droši vien bubināja viens otram mīļus vārdus. Tad viņi sāka lidināties. Maziem lokiem. Mazliet virs zemes. Un tad augstāk un augstāk. Bet manam tauriņam tas tik labi nepadevās. Viņš atpalika, nespēja pacelties līdzi līdz mākoņiem un saulei. Kādu brīdi centies, viņš nolaidās zālītē. Un palika sēžam. Es sajutos... vainīga. |
||||
|
|
| Wednesday, March 3rd, 2004 |
|
||||
| Apkārt sviests. Galvā sviests. Un kāds vēl bērnībā gribēja iemācīt, ka sviests jau patiesībā esot veselīgs. Man kaut kā liekas, ka mana veselība pavisa pārskatāmā laika periodā saies tādā grīstē, ka visiem būs tikai un vienīgi prieks uz manīs skatīties. | ||||
|
|
| Tuesday, February 24th, 2004 |
|
||||
| Aizpampushaam aciim, sejaa debils smaids, un diena, diena, tipa darbadiena, jee, tam, taram, ralaalaa, pidralaala. | ||||
|
|
| Friday, February 20th, 2004 |
|
||||
| Vārdu sakot, nav man īsti nekādas skaidrības, kas notiek un kāpēc notiek. Sviests un vēl pie tam kults reizes pārdesmit. Nepietiek, ka privātajā (manā personīgajā) dzīvē viss ir pilnīgā kamolā savunčkulējies, vēl arī sabiedrībā, valstī un pasaulē pagaidām viens vienīgs nesaprašanās un nevēlēšanās saprasties mučkulis. Par daudz principu, par daudz principu... | ||||
|
|
| Tuesday, February 17th, 2004 |
|
||
| o. trakoti traki, izcili šizofrēnisks nakts pasākums, kas beidzās ar nenormālu sarāšanos ar arturu. es pati nevaru saprast, ko ar to visu tagad iesākt. jāorganizē sarunu galds. visu žulti bez tam izgāžu uz amandu un jau kādu laiku ar viņu nerunāju, vainojot par to, ka mēs strādājam kopā un ka viss arī ar mums tāpēc ir sagājis dēlī. undīnei pasākums bija vēl vairāk traks. atceries zaķi? šī tač ar šo. nu, bāc. vispār. bet es mazliet ta ka atpūtos. ja mēs nosaucam to par valentīndienu, tad es tikai pasmejos - vienīgos sveicienus saņēmu no jura, kurš bez bučām sūtīja man ziņu, ka brauc uz gulbeni, jo esot stulbenis. nē, nu, es jau tikai pasmaidu un jūtos bezgala mīlēta šajā skaistajā pasaulē. nu, pasties ārā pa logu, vai nav brīnišķīgi - slapjš un riebīgs, pilns ar smirdīgām mašīnām un visiem viss ir vienalga. staroju! | ||
|
|
| Thursday, December 18th, 2003 |
|
||||||||
|
...neko ierakstīt. kaut kā tas Ziemeassvētku drudzis, lai arī ne īsti tas. Es pat nezinu, kas ar mani un kāpēc notiek. Pavisam dīvaini kaut kā. |
||||||||
|
|
| Wednesday, November 12th, 2003 |
|
||||
| Krievija esot skaista, bet no politiskā viedokļa tikai un vienīgi nesaprotama, neizdibināma un neparedzama. Ui! | ||||
|
|
| Tuesday, October 28th, 2003 |
|
||||
| kā izrādās vēdersāpes ir viens no nepatīkamākajiem pasākumiem, kas var piemeklēt cilvēku darba dienas rītā. jūtos štruntīgi. | ||||
|
|
| Monday, October 27th, 2003 |
|
||||
| protams, ka aktualaka tema shodien it visur ir sniegs. es par to esmu nolemusi priecaties klusu pie sevis. | ||||
|
|
| Tuesday, October 21st, 2003 |
|
||||
| lapas aiz mana loga kriit kaa sniega paarslas, viena peec otras un bariem... tas izskataas gana skaisti, bet veel vairaak baisi... nezinu, kas tas ir, bet mazliet mani tas mulsina... | ||||
|
|
| Wednesday, October 8th, 2003 |
|
||||||||
| mani kaut kā nemanot ir apsēdušas skumjas un tāda kā vientulības sajūta. Jūtos, ka nejūtos piederīga tiem cilvēkiem, kam vienmēr esmu jutusies piederīga. Runa ir par maniem dzīvokļa biedriem. Kaut kā pēdējā laikā es esmu palikusi pavisam malā. Jā, protams, ka es neesmu un nebūšu to puišu mūža sieviete, jo to vietu pavisam loģiskā kārtā ieņems viņu nākamās sievas, bet man ir tāda kā pamatīga atstumtības sajūta. Man liekas, ka viņi mani uzskata par tramīgu un kašķīgu. Kaut kā gan tā arī veiksmīgi ir sanācis, ka visas attiecības ar dzīvokli, rēķiniem, saimniekiem es vienmēr esmu uztvērusi sāpīgāk un katru reizi, kad kaut kas ievelkas, mani nomāc uztaukums un es sāku visus skubināt to lietu nokārtot. Tāpat tagad... man bail palikt aiz borta, bet kaut kā tieši to jau laikam man būs izdevies panākt... Uz manu dz.d. balīti šie abi ieradās ar gandrīz trīs stundu nokavēšanos... tipa dzīvojam kopā... vakar aizdevās satikties, iedzert alu vēl ar draugiem, bet es varēju sēdēt mājās, manu sabiedrību tur nevajadzēja. Nu, es jau neprasu būt centrā, bet kāpēc... tomēr laikam gribas, lai manni nenoliek malā, es, galu galā, viņiem vienmēr dodu zināt, kad un kur notiek iesēdēšana... Bāc, man tiešām ir kreņķis... | ||||||||
|
|
| Wednesday, October 1st, 2003 |
|
||||
| Kaut kā man liekas, ka man visa dzīve tagad iet vienā lielā nekurienē... Viss uz nekurieni, viss kreisi un nepareizi... Ko tagad darīt??? | ||||
|
|
| Sunday, September 28th, 2003 |
|
||||
|
Par mājām, par mājām, un tikai par mājām... Kā man gribas mājas - vietu, kur jūtos pie vietas, kur jūtos droša, pati un varu staigāt caurās vilnas zeķēs, tēta vecajā kreklā un pilnīgi nekādiem matiem. Un neviens mami par to nenosoda un neaizrāda, kur varu skatīties tv kad gribu, cik gribu un ko gribu... Kā man vajag tādas mājas!!! Un, protams, kādu, kas mani tur sagaida... Esmu laikam beidzot veiksmīgi sasniegusi to vecumu, kad velk uz ģimenes jautājumu. Nu, tā jau arī ir. Ja esmu iedomājusies, ka būšu jauna mamma, tad tiešām laiks pamazām sāk spiest. |
||||
|
|
| Thursday, September 25th, 2003 |
|
||||
|
Manā skolā notiek ļoti interesantas lietas. Liekas, ka tur aiz tā visa slēpjas vēl kas lielāks, kāda sazvērestība. Korupcija!!! Kāds grib dabūt lielo ES naudu, ko dos Eiropas studiju programmai... Mums tāda ir un dabūsim, ja kādam, kas varētu būt ieinteresēts, neizdosies izgāzt akreditācijas pagarināšanas procesu. Diez kam gan varētu tas būt izdevīgi??? Nekad nebiju domājusi, ka arī universitāšu starpā valda vīsīstākās un netīrākās biznesa attiecības. Gaismas pilis... He! |
||||
|
|
| Wednesday, September 24th, 2003 |
|
||||||||
| Tiešām laba filma. Vislabāk to raksturo divi vārdi - skaista un gudra. Es gan pati īsti tās fiškas tur neuztvēru, jo biju apburta ar skaistumu, kas tur bija visu laiku... meži, pilis, kaligrāfijas skola, pat karaspēks un cīņas bija skaistas. Bet pats, pats skaistākais bija akmens šaha galds, lietus un aklais vīrs ar savu mūziku. | ||||||||
|
|
| Tuesday, September 23rd, 2003 |
|
||||
|
Skaidrs, ka jau pēc virsraksta ir skaidrs, ka runa te būs par pīpēšanu un alkoholu, par laimi par trešo no šiem sliktajiem veselības bojāšanas pasākumiem es nevaru neko lāga pateikt, jo tas man nebūt nav raksturīgs. Tātad ... ir tik labi un tik tīra sajūta, kad tas ar tevi nauv noticis jau kādu ilgāku laika periodu. No rīta joprojām negribas īsti līst no gultas ārā, bet, kad to izdara, tad tas ir pāris minūšu jautājums un sajūta ir baigi ok. Bet ... kaut kāds laiks, kuru cītīgi nodzīvojam tādā kā pusreālā pasaulē, ik vakarus ar draugiem iedzerot pa glāzei...nu, kaut ko, kam ur grādi. Tajā laikā parasti izkristalizējas īpašas un mazliet pat dziļas attiecības ar tiem, ar kuriem esi spējis iegrimt nereālās pasaules īstenībā. Tas ir un paliek veids, kā cilvēku sajust kailāku, dzirdēt vairāk un pateikt vairāk. |
||||
|
|
| Monday, September 22nd, 2003 |
|
||||
|
Nedomāju, ka izvērtīšos te plašā izgājušās nedēļas nogales notikumu apspriešanā, bet gribas vēlreiz nopriecāties par to, ka paranojiskie provinciāļi Rīgas jūras līča piekrastē tomēr spēj saprast un izprast situāciju, pieņemt lēmumu, kurš ir nevis labāks vai sliktāks, bet vienkārši loģisks. "Netīrā veļa" referenduma naktī bija ne vien netīra, bet smirdēja un smird joprojām. Cūkas, bet ko tu padarīsi? he. tagad esam eiropā. kas ir mainījies? nekas, nekas, nekas. joprojām viss notiek kā līdz šim. domāju, ka tā būs vēl kādus 4-5 gadus un tikai tad varēs sākt reāli izvērtēt iespējas un neiespējas, ko sniedz dalība es, pagaidām jāiefiltrējas, jāaposta gaiss un jāfiško, kā izsist labumu sev un tikai sev. |
||||
|
|
| Saturday, September 20th, 2003 |
|
||||
| Esmu satraukusies bes gala un bez malas. Man liekas, ka politiskie notikumi mani vienmeer ir satraukushi daudz par daudz. Laikam, ka jaaiedzer alus (veelems) pagaidaam viens. | ||||
|
|
| Friday, September 19th, 2003 |
|
||||
| Nekādi nevaru atcerēties, kāda bija saistība starp hipotēži un zinātniskā darba nosaukumu. Tas man pašreiz ir dikten aktuāli. | ||||
|
|
|
||||
|
Lasīju vakar šo burvīgo grāmatu un izsecināju, ka Henrijs tomēr ir baigi viltīgais keksis. Proti, viņš, būdams amerikānis, ļoti viltīgi grāmatā pašā brauc visu laiku virsū asv, bet nevienā brīdī nenoliek to tā pilnīgi lupatās, ko, liekas, patiesībā vēlas. Vēl bez šitā visa, viņš tomēr ir vienā lietā kļūdījies, runājot par jauno pasaules kārtību. Viņš ir piemirsis arābus, kas mūsdienās tiešām ir nozīmīgs starptautiskais aktieris, lai arī dikti destruktīvs pēc dabas. Mēģināšu uzrakstīt eseju par Henrija kļūdām un patiesībām. Ir gan muļķīgi lamāt ASV izbijušo prezidenta palīgu drošības jautājumos un vienā mirklī arī - valsts sekretāru, bet man ir advancēta situācija, es zinu, kas notika tālāk un varu izlasīt, ko bija ieplānojis viņš. Ta jau manīs, kas sanāks. |
||||
|
|
| Wednesday, September 17th, 2003 |
|
||||
|
Seedeeju lauku naminja verandaa, rakstiiju pasaku par taurinju, kas turpat acu priekshaa bezceriigi ciiniijaas ar loga ruuti un lasiiju... Laiks bija neiedomaajami relatiivs, sestdiena bija tik gara, ka shkjita pagaajusi jau nedeelja... un tas bija burviigi just laiku :) |
||||
|
|
|
||||||||
|
Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt - - aci pret aci, zobu pret zobu - ja tev sit pa vienu vaigu, gāz pretī pa otru - kas tev lūdz iet kopā ar viņu kaut vienu jūdzi, ar to neej nekur - nedod tam, kas tev lūdz, un atsaki, ja k;ads no tevis grib aizņemties - nīsti savus ienaidniekus un nolādi tos, kas tevi vajā - saule uzlec pār ļauniem un lietus līst pār netaisniem - esiet pilnīgi, kā jūsu debesu tēvs ir pilnīgs - nelūdziet un varbūt tad jums taps dots... |
||||||||
|
|
| Tuesday, September 16th, 2003 |
|
||||||||
| es vakar ar uzviju peedeejo reizi nosvineeju vaarda sveetkus, tagad galiigi nevaru pastraadaat... pilniigs spainis galvaa. | ||||||||
|
|
| Monday, September 15th, 2003 |
|
||||
|
Liekas, ka jaunā Eiropas kārtība ir noformējusies tiktāl, cik atlicis Latvijas apšas lēmums. Patiesībā, jāatzīst - mums paveicies! Nevienam citam nebija iespēja savu lēmumu paziņot pēdējam. Tad, kad zināmi visi iespējamie apstākļi. Cik patiesībā tā ir burvīga sajūta! Es varu izlemt tad, kad zinu, kā rīkosies visi pārējie :)) Un par pieņemto lēmumu varu atbildēt pilnīgi, to neietekmēs vairs nekādi blakus apstākļi! Es jau laikam īpaši nesatraucos. Mani iestāšanās nebaida. Pat īsti nezinu, vai pieļauju savās domās kādu citu situācijas iznākumu, jo par to iedomājoties - tas gan mani baida. Būs kā vecajā labajā grāmatiņā - Palle viens pats pasaulē = Latvija viena pati nacionāli suverēna valsts Eiropas maliņā. Vai tas kaut kur der? Var jau būt, ka visiem eiro-skeptiķiem ir taisnība un izrādīsies, ka iestāšanās par labu nekāks. Bet viņi (eiroskeptiķi) nebilst ne vārda par to, kā izskatās alternatīva. Protams, ka svarīgākais ir izlemt, kas lai ar mums notiek nākotnē. Pieņemot lēmumu - par vai pret Eiropu, mēs esam tendēti domāt, ka pieņemam lēmumu kaut ko mainīt vai arī visu atstāt tāpat. Bet te piemirstas tas, ka mainīsies jau viss tik un tā, jo šo lēmumu pieņēmušas jau arī mūsu kaimiņvalstis. Mainīsies jau tik un tā. Tikai kā? To būs mums, latvju tautai, lemt sestdien. Es noteikti to izdarīšu - teikšu jā! Jo pārmaiņas gribas piedzīvot kopā ar saviem vecajiem labajiem kaimiņiem un tālākiem draugiem. |
||||
|
|
| Wednesday, September 10th, 2003 |
|
||||
| Es šodien braukšu uz Valmieru. Došos uz grupas S.I.L.S. koncertu!!! nevaru vien nopriecāties :)))) | ||||
|
|
|
||||
|
Reiz pasaule kļūs kā liels mežs, kurā ik uz soļa būs dziļas lamatu bedres, rūpīgi pārklātas zariem, sūnām un lapām. Katrs kaut ko vēlēsies sagūstīt. Daudzi iekritīs savās bedrēs, tomēr daudz vairāk būs to, kas iekritīs citu raktajās. Cilvēki gūstīs viens otru un sen būs aizmirsuši tik bezjēdzīgu lietu kā akmens velšanu kalnā. Kas rok bedres, par kalniem nedomā. |
||||
|
|
| Monday, September 8th, 2003 |
|
||||
|
Nē, matus nenokrāsojām gan. Esmu joprojām apmēram brūniem matiem. Ar henesiju tu, kolēģi, solījies nākt ciemos tad, kad tie mati tomēr tiks krāsoti (bija plāns šonedēļ). No spalvām mēs pazudām tikai uz mirkli, bet man liekas, ka jūs pazudāt pirms tam. Bijām uz ČBK. Mazliet. Bet es tonakt (no piektdienas uz sestdienu) līdz 6 rītā dejoju :) Ah tad tu arī tur biji? ar tur es domāju - deju placī... Kad pasākums gāja uz beigām, radās tikai viens cits puisis, kas bija baigo zaķi noķēris un portfeli pazaudējis... Draugs bija atradis vēl viena drauga brāli un daugavmalā sniedza racionālus argumentus, kāpēc tiem trim skūtgalvjiem nevajaga viņus sist. Lai arī smieklīgi izklausās - viņš tos tipus pārliecināja un pa muti nedabūja. Tā kā pēc iziešanas no mājas es vēl tikai vienu vai divus brendijus ar ābolu sulu izdzēru, tad noturējos braši, neiemigu. Vilis... vispār bija arī Vilis?... Hmm... kopumā pasākums izdevies nevainojami, ne? Pievienojot sekojošās brīvdienas, es līdz 3dienai dzeru tikai tēju un nesmēķēju... Kas zina, varbūt izdodas mazliet attīrīties no visiem tiem sūdiem, ja pārdomāšu - došu zināt. |
||||
|
|
| Thursday, September 4th, 2003 |
|
||||
| Tas ir viens no maniem nepatīkamākajiem pasākumiem, kas velkas līdzi no tā brīža, kad to neizdarīju laicīgi. Rit ir jādodas aizstāvēt to, ko trīs murgainu augusta dienu vakaros saradīju. Īsti gan pati nezinu, ko, bet būs jāstāv un jākrīt... Kā negribas, kā man ir bail, ja jūs maz zinātu!!! | ||||
|
|
| Wednesday, September 3rd, 2003 |
|
||||
| Tāds vakar v;ards stāvēja rakstīts uz kalendārā gaiši zilā lodziņa. Un svinējām mēs vārdam svētkus. Daudz garda vīna... | ||||
|
|
| Tuesday, September 2nd, 2003 |
|
||||
| Šodien tikai tā pa īstam arī sapratu, ka ir sākusies skola... Traki. Akal jāskrien, jāmēģina sadalīt laiks un darbi tā, lai visu var saspēt. No vienas puses jauki, ka manā dzīvē akal parādīsies mazliet disciplīnas, bet no otras puses... man nepatīk tā mana skola :( | ||||
|
|
| Monday, September 1st, 2003 |
|
||||
|
Jāsaka par šī cienījama filozofa daļradi zinu visai maz, bet viņa ieguldījums studentos ir neatsverams :) Pasākums zem nosaukuma Aristoteļa svētki, kas vakar bija sapulcinājis čupām jautru studentu pie vecajiem vilcieniem, skaistā vīrieša un, protams, freža, bija nevainojams. Esam nosvinējuši studiju jauno gadu. Sajūta gandrīz kā 1.janvārī... Arī Jaunais gads. Man liekas, ka 1.septembris, jaunam esot, ir mazliet vairāk Jaunais gads. Vismaz man tā laikam ir, lai arī ne visai mīlu savu tagadējo skolu un tomēr... |
||||
|
|
|
||||
| Ko lai vairāk daudz piebilst, šodien esmu nokaunējusies par visu iespējamo... to šito un vēl kaut ko, bez tam man no rīta bija jāsatiek puisis, kurš noteikti nekā daudz laba par mani neizdomāja. Kaut gan savu studenta statusu es za to nosvinēju tiešām godam un jautri (puslitra mārrutku:)) | ||||
|
|
| Thursday, August 28th, 2003 |
|
||||
|
Protams, ka šis ir fantastisks triks, kas parāda, cik patiesībā pasaule ir dažāda, cik patiesībā mums, latviešiem, ir paveicies... Kaut gan starp tiem simts tikai vienam būtu mazliet, mazliet no latvieša, varbūt kāds dikti attāls sencis... Redz, palaimējās un iesprukām Eiropas robežās. Jau no seniem, seniem laikiem Eiropā visi ir pērušies un darījušies un principā jau tieši Eiropas vēsturē ir meklējama mūsdienu augstās attīstības sakne, ka nu pērās un ņēmās, tad tikuši nu ir tiktāl, ka vairs nesaprot, kas notiek. Tā, kas tagad ir eiro-atlantiskā sabiedrība, nu, baltie cilvēki, ir visīstākā patērētāju sabiedrība, kas ir vienīgais vaininieks pie visiem tiem sūdiem, kas notiek ar mūsu skaisto planētu zeme. No vienas puses jau esmu tīri vai priecīga, ka esmu piedzimusi šeit un tagad, jo kas gan man nekaiš? No visa pa bišķiņam ir, bet no otras puses... pat es kā tāds, kas rāj visus, kas piedraņķē pasauli, pati to daru, jo man tācu garšo visādas tās kreisās limonādes, man garšo alus un labprāt iekožu kādu konfekti, ēdu košļenes un lietoju visādus štruntus, kas iepakoti tai flakonos, nu, pūšamie visādi. Tas viss taču piedraņķē... Uz citiem rājos, a pati tāda. Pēe! |
||||
|
|
| Wednesday, August 27th, 2003 |
|
||||
|
Šodien nav mana laimīgā diena. Ar cieņu, Eva |
||||
|
|
| Friday, August 22nd, 2003 |
|
||||
|
FuckFuckFuckFuckFuckFuckFuckFuckFuckFuck |
||||
|
|
|
||||
|
Ziniet, kad agrāk man cilvēki stāstīja par draudzību, kas var būt bezgalīga, skaista un īsta, tāda, kas iet pāri visam un ir mūžīgi, es tā īsti negribēju ticēt, bet tagad zinu - tā jābut! Nu, es, protams, dzīvoju šos pāris mēnešus tīri vai tā neko, jo cilvēku jau pasaulē ir daudz un labu cilvēku vēl vairāk, es pat spēju atrast kādus ar ko sadraudzēties tā īstāk, kas mani saprot un ar kuriem gribas sēdēt un sēdēt un sēdēt tai skaistajā vienalga kur, tomēr kad tuvojas tas brīdis, kad mana vismīļākā meitene pasaulē akal būs atpakaļ un tepat, es saprotu, ka esmu pamatīgi noilgojusies :)) |
||||
|
|
| Wednesday, August 20th, 2003 |
|
||||
|
Kaut kāds trakums, kas notiek šai pasaulē. Kur rodas tik daudz darbu un kreņķu, kāpēc tā vietā nav daudz skaistu lietu? Kaut gan par darbu es būtībā nesūdzos, bet... gribas mazliet atpūtas un sajūsmas :) |
||||
|
|
|
||||
| Lai arī kā gribētos vienkārši aizbēgt (nu, standarta procedūra), tas nav iespējams. Nāksies vien paskatīties acīs tam, kuram negribas skatīties acīs, nāksies pateikt to, ko nekad neesmu vēlējusies kādam pateikt. Un nāksies kādam citam pateikt, ka patiesībā esmu pavisam saskumis un jūtos kā no mājas padzīts šunelis... jāpajautā, lai kāds samīļo un pasaka dažus uzmundrinošus vārdus. nē, es jau neprasu, lai kāds kaut ko manā vietā dara! nē!!! gan jau kaut kā pati, bet vispār nevaru īsti pati... | ||||
|
|