paloma_negra ([info]paloma_negra) rakstīja,
@ 2005-10-23 12:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
No kurienes gan radusies šī izmisīgā vēlme atzīties mīlestībā katru reizi, kad redzu Tavas acis? Atzīties pat ne Tev, tikai teikt šos vārdus. Es tevi mīlu. Atzīties, kaut gan tie ir meli.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2005-10-23 21:26 (saite)
part of the game, i suppose
ir laiki, kad šie vārdi ir dabiski, ir laiki, kad tu tos nesaki, lai nezaudētu pēdējo aizsardzības barjeru, ir laiki, kad tu tos nesaki, jo taupi vēlākam, un ir laiki, kad šis "vēlāk" ir pienācis. un varbūt kaut kas, gana bieži pateikts, kļūst par patiesību?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]paloma_negra
2005-11-12 22:52 (saite)
Ir, ir kļuvis par patiesību. Tā ir vārdu maģija, šī fantastiskā maģija, ko pieprata mūsu senči. Tie ir buramvārdi, tik fantastiski un skaisti. Mīlestība no vārda kļūst par jēdzienu, un tas ir brīnums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2005-11-13 01:09 (saite)
:)))

prieks

bet zini, izrādās var arī tā: ka no klusēšanas kļūst par jēdzienu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?