Bij mūža gaita tikai pusē spēta,
         kad atģidos es mežā, tumsas tītā,
         jo taisnā taka bija pazaudēta.
Cik baigi biezoknī šai neiemītā,
         kur mežonīgi zari virsū mācās!
         Vēl tagad dreb man jūta, bailēs dzītā.
Kā melna nāve apkārt šausmas šļācās;
         bet pirms man teikt to prieku, ko es guvu,
         jums stāstīšu, ko pieredzēt man nācās.