Jā, un vēl, - lai arī tajās vietās es neesmu bijusi, bet Tavi apraksti atsauc man atmiņā tādas fragmentāras ainas no vietām, kur patiešām esmu bijusi, pavisam citām vietām. Tādas ainas kā kinokadri. Piemēram balta baznīca ar kupolu Muriljo salā, saules pieliets bruģēts pagalms, jūra, neviena cilvēka, baznīcas logi vaļā, ir baznīcas kora mēģinājums.
Nu tā.
Maz ir vietu, kur patiešām gribas atgriezties, un gribas "atgriezties" visās, kuras apraksti Tu. Tāpēc es saucu to par nostaļģiju.