Tevi lasot (un es lasu visu laiku, lai arī neko nekometēju, jo tavi ieraksti būtībā nav komentējami), rodas tāda neizsakāma nostaļģijas sajūta pēc vietām, kuras tu apraksti, cilvēkiem, kurus Tu piemini, lai gan nekad es neesmu bijusi tais vietās un nezinu tos cilvēkus, nē, protams, tāpēc par nostaļģiju to saukt nevar, drīzāk par vēlēšanos aizbēgt sapnī. Lai arī Tava dzīve, jādomā, pēc sapņa izskatās tikai šeit, cibā. Bet vienalga.
Nopirkt biļeti un aizbraukt.