Bet vispaar es shovakar nedabuuju eest. Un zinu, ka tie stulbie enjgelji vainiigi, taapeec esmu uz vinjiem elliiigi dusmiiga. Jo bija taa, ka gaaju pa biblioteeku, tur taads baiss klusums, kaa jau parasti biblioteekaas un tie enjgelji pie sienaam luur uz tevi. Man kabataa bija plastmasas maisinjsh, jo es biju pirms tam veikalaa, un negribeeju ar plastmasas maisinju pie rokas iet bibliotekaa - laikam vulgaari izskataas. Taa nu es vinju sanjurciiju, jo nopirktaa lietinja nebija paaraak liela, un iebaazu kabataa. Protams, ejot pa galveno eju, tas maisinjsh tik nodeviigi skalji chauksteeja, un veel saturs bija diezgan kjeceriigs, ka man kauns sametaas. Bet it kaa ar to nepietiktu - no visaam puseem enjgjelji paarmetoshi skataas un nicinaajumaa noveershas vienlaiciigi. It kaa es ar sava maisinja chauksteeshanu visas gudriibas no graamataam aizbiedeetu. Un tad vakaraa es nedabuuju vakarinjas, jo par manu eksistenci visi vienlaiciigi aizmirsa. Uz to tikai enjgelji speejiigi, ka es jums saku.